Izglītības iestādes Privātā pamatskola VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA pašnovērtējuma ziņojums
|
Valmiera, 01.10.2022. |
|
|
(vieta, datums) |
|
Publiskojamā daļa
SASKAŅOTS
|
Valdes priekšsēdētāja |
|
|
|
(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums) |
||
|
|
Ligija Frišfelde |
|
|
(paraksts) |
|
(vārds, uzvārds) |
|
01.10.2022 |
|
|
|
(datums) |
|
|
1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
1.1. Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2022./2023.māc.g.
|
Izglītības programmas nosaukums |
Izglītības programmas kods |
Īstenošanas vietas adrese (ja atšķiras no juridiskās adreses) |
Licence |
Izglītojamo skaits, uzsākot programmas apguvi vai uzsākot 2021./2022.māc.g. |
Izglītojamo skaits, noslēdzot programmas apguvi vai noslēdzot 2020./2021.māc.g. |
|
|
Nr. |
Licencēšanas datums |
|||||
|
Pamatizglītības programma |
21011111 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5127 |
31.08.2021 |
58 |
3 |
|
Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem |
21015611 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5129 |
31.08.2021 |
7 |
1 |
|
Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem |
21015811 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5130 |
31.08.2021 |
13 |
1 |
|
Vispārējās pirmsskolas izglītības programma |
01011111 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5131 |
31.08.2021 |
69 |
15 |
|
Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem |
01015611 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5132 |
31.08.2021 |
0 |
1 |
|
Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem |
01015811 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5133 |
31.08.2021 |
1 |
0 |
|
Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem |
01015911 |
Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV4201 |
V_5134 |
31.08.2021 |
0 |
0 |
1.2.Pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājums
| NPK | Informācija | Skaits | Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.) |
| 1. | Pedagogu skaits izglītības iestādē, 2022./2023.māc.g. | 24 | Kolektīvs ir jauns, tajā ir stabilitāte un nemainība, kas veicina kopēju mērķu sasniegšanu. |
| 2. | Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2022./2023.māc.g. | 0 | Covid 19 radītie pedagogu darba kavējumi. |
| 3. | Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē. 2022./2023.māc.g. | 2 logopēdi (1.7 slodzes), 2 speciālie pedagogi (2 slodzes) un 1 psihologs (1 slodze) | Tekošajā mācību gadā izglītības iestādes darbībā plānots piesaistīts smilšu terapeitu, vēlams uz pilnu vienu slodzi. |
1.3.Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2022./2023.māc.g. (kvalitatīvi un kvantitatīvi, izglītības iestādei un izglītības iestādes vadītājam)
| Prioritātes | Sasniedzamie rezultāti | |
| Kvantitatīvi | Kvantitatīvi | |
| 1. | strādāt ar stundu tematisko plānu strukturēšanu atbilstoši standarta programmām, integrētu mācību pieeju; | izstrādāta standarta pedagoģijas integrācijas programma, stundu tematiskie plāni; |
| 2. | atrast formu un struktūru katra skolēna konkrēto zināšanu un kompetenču izvērtēšanai, ietverot tajā visas programmas prasības; | izstrādāta skolēnu zināšanu un kompetenču pieejas sistēma visos jomu priekšmetos. Skolai un pirmsskolai mācību procesā tiek integrēta EKOSKOLU programma. |
| 3. | turpināt pilnveidot metodisko materiālu bāzi. | iedzīvināt metodisko materiālu izmantošanu skolēnu kompetenču apgūšanas procesā. |
| Kvalitatīvi: | Kvalitatīvi: | |
| 1. | diferencēt mācību metožu un formu atbilstību katra bērna individuālajām zināšanām un konkrētajām kompetencēm (apzinoties prasmju kopumu); | pilnveidot un attīstīt bērna personības izaugsmi, īpaši spēju iejusties un darboties mūsdienīgā sabiedrībā; |
| 2. | izveidot konkrētu un mērķtiecīgu skolēna pašvērtējuma sistēmu, sasaistot to ar skolotāja vērtējumu; | izveidot vienotu un saprotamu skolēnu un skolotāju vērtējuma sistēmu, lai rastos adekvāta bērna izpratne par sevi un motivācija pašvadītām mācībām; |
| 3. | pašvērtēšanas sistēmā ietvert vecāku vērtējuma formas (patstāvība, regularitāte, ierosmes u. c.). | veidot sadarbības un vienotu mērķu izpratni starp bērnu, skolu un vecākiem; |
| 4. | izglītības iestādes vadītājs pārrauga procesa virzību un nodrošina tā realizēšanos. | prioritāšu norises analīze mācību gada noslēguma pedagoģiskajā sēdē. |
2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi
2.1.Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, veicinot pozitīvu uzvedību, skolēnu, vecāku un skolotāju sadarbību, sekmēt konkurētspējīgas, izglītotas personības veidošanos, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, nodrošināt noteikumu par Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām īstenošanu un realizēt iekļaujošu izglītību skolā un pirmsskolā.
2.2.Skolas uzdevumi:
2.2.1. īstenot pirmsskolas izglītības programmu, pamatizglītības programmu, speciālās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pamatizglītības programmas;
2.2.2. Sadarbības rezultātā, veidot pozitīvu pāreju no pirmsskolas uz pamatskolu;
2.2.3. izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas, dažādot mācību procesu, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, sekmēt mācību kvalitāti savstarpēji sadarbojoties;
2.2.4. Nodrošināt mūsdienīgu un drošu mācību vidi;
2.2.5. „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” iedzīvināšana skolā;
2.2.6. Īstenot interešu izglītības programmas.
2.2.7. racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus;
2.2.8. sadarboties ar izglītojamo (turpmāk - skolēnu) vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem un pirmsskolēniem obligātās pirmsskolas izglītības programmas apguvi.
2.3.Skolas izaugsmes resursi ir pedagogu profesionalitāte un labs materiāli tehniskais nodrošinājums, kā arī pedagogu individuālā pieeja katram skolēnam, lai veidotos intelektuāli un fiziski, kā arī garīgi un emocionāli attīstīta personība, lai radītu priekšnoteikumus sekmīgai tālākizglītībai, zināšanu un prasmju apguvei visa mūža garumā. Skolas galvenie uzdevumi mērķa sasniegšanai pamatizglītības programmu īstenošanai ir:
2.3.1. Nodrošināt kvalitatīvu attīstības vidi izglītības programmās noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai atbilstoši katra skolēna spējām, dodot iespēju skolēniem apgūt zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;
2.3.2. veicināt skolēna pilnveidošanos par garīgi, emocionāli, fiziski, vitāli un intelektuāli attīstītu personību atbilstoši katra skolēna iekšējai pasaulei un palīdzēt skolēnam saskatīt savu potenciālu, talantu un nozīmi un atrast veidu, kā sevi realizē sabiedrībā, ārējā vidē;
2.3.3. izkopt veselīga dzīvesveida paradumus un ekoloģisko domāšanu, darbībojoties Ekoskolu programmā;
2.3.4. sekmēt skolēna sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, veicināt latviešu tautas tradīciju iedzīvināšanu un kopīgu svētku svinēšanu;
2.3.5. izkopt skolēna prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei;
2.3.6. veicināt ģimenes izglītību, organizējot vecāku (aizbildņu) konsultācijas un izglītojošus pasākumus, kā arī sadarboties ar skolēnu vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu vispārējās pamatizglītības ieguvi, visiem skolēniem;
2.3.7. izvēlēties mūsdienīgas, inovatīvas un alternatīvas izglītošanas darba metodes un formas.
| Darba prioritātes | Sasniegtie rezultāti | |
| 1. | Koriģēt un pilnvērtīgi izstrādāt mācību priekšmetu programmu sasaisti ar Ekoskolu atbilstoši kompetenču izglītībai; | Programmas ir izstrādātas 80% apmērā. Nav atsevišķos priekšmetos; |
| 2. | Aktualizēt stundu tematisko plānu izstrādi un stundu norisi atbilstoši kompetenču izglītībai; | Apspriesti stundu tematisko plānu strukturēšanas varianti; |
| 3. | Papildināt metodisko bāzi; | Ir iegādāti, sekojot plānotajam; |
| 4. | Aktualizēt gan skolēnu, gan skolotāju, gan vecāku pašvērtējuma nepieciešamību un nozīmi. | Ir izveidoti pašvērtējuma sistēmas modeļi kā eksperimentālie varianti. |
3. Kritēriju izvērtējums
3.1.Kritērija “Administratīvā efektivitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
| Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
| Pašvērtējuma kā vērtējuma sistēmas nozīmīgas sastāvdaļas iekļaušana pedagoģiskajā procesā sadarbībā ar visām iesaistītajām mērķgrupām; | Pašvērtēšanas procesa psiholoģiska pieņemšana mācību procesā un personības izaugsmē; |
| Kolektīva un mērķtiecīga skolas attīstības plānošana; | Rosināt visus skolas darbiniekus radoši iesaistīties plānošanā, atbilstoši savai jomai. |
| Personāla pārvaldība īstenojas sadarbībā un atbalstā: skolas vadītājs ar dažādiem pasākumiem sekmē kolektīva saliedētību un lojalitāti, apzinās individuālās vajadzības gan ikdienā, gan krīzes situācijās; | Nepieciešamība organizēt jaunas sarunu stratēģijas. Jaunu tradīciju veidošana kolektīva stiprināšanai un vērtību noturībai krīzes situācijās; |
| Izglītības iestādes vadītāja regulāri papildina savas zināšanas vadības jomā. Iegūtās zināšanas palīdz pilnveidot profesionāli mērķtiecīgu un efektīvu vadību, īstenojot standartus atbilstoši izglītības politikas mērķiem un skolas pedagoģiskā procesa uzdevumiem; | Turpināt atbalstīt un pilnveidot skolas kolektīva izglītošanos gan savstarpējā sadarbībā, gan sadarbībā ar pilsētas skolu kolēģiem, gan dažādos kursos. |
| Skolas finanšu līdzekļus pārvalda skolas vadītājs un dibinātājs (divu valdes locekļu) personā atbilstoši skolas vajadzībām. | Veidot papildus sadarbības formas, kas piesaistītu skolai papildus finansiālos līdzekļus. |
3.2.Kritērija “Vadības profesionālā darbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
| Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
| Izglītības iestādes vadītājs zina un sistemātiski pārlūko jaunākās informācijas skolvadības jautājumos; | Turpināt sistemātiski ievērot tiesību aktu normas, īpašu vērību veltot krīzes laika situāciju noteikumiem; |
| Vadītājs ir skolas līderis, kurš taktiski prot piemēroties katra darbinieka raksturam, ieklausās vajadzībās. Tajā pašā laikā tā ir vajadzība pieņemt nepieciešamos lēmumus un uzņemties atbildību par to izpildi; | Nepieciešams lēmumu izpildes kontrolē ieviest pakāpenību laika ziņā; |
| Vadītājai pārsvarā ir demokrātisks vadības stils, bet ar liberālisma un autoritārisma iezīmē; | Pilnveidot prasmi ikdienas darbībā nošķirt demokrātisku un liberālu attieksmi; |
| Izglītības iestādes vadītājai ir 16 gadu pedagoģiskā pieredze, t.sk., 10 gadu skolas direktora darba pieredze. Maģistra grāds Speciālajā pedagoģijā. | Turpināt aktīvu pašizglītošanās procesu. |
3.3.Kritērija “Atbalsts un sadarbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
| Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
| Skolas dibinātājs un skolas direktore ir viena persona. Skola iesaistās Valmieras pilsētas Izglītības pārvaldes organizētajā darbībā. Tiek izprasta sadarbības nepieciešamība, lai veidotu vienotu Valmieras pilsētas izglītības sistēmu, kurā arī privātajām izglītības iestādēm ir sava vieta un loma. | Turpināt aktīvi iesaistīties pilsētas un valsts izglītības politikas veidošanā, uzsverot privātās izglītības nepieciešamību, īpaši iekļaujošās izglītības lauciņā; |
| VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA sadarbojas arī ar citām privātajām pirmskolas izglītības iestādēm: pieredzes apmaiņa, kopīga projekta realizācija. | Aktīvi iesaistīties radošas pieredzes apgūšanā gan pilsētas, gan valsts mērogā pašiem popularizēt savu pieredzi; |
| Skolā veidojas izziņas un inovāciju savstarpējas apzināšanās kultūra gan par noteiktiem jautājumiem, gan apzinot noteiktas darba formas, metodiskos paņēmienus. Skolotāju kolēģijās inovācijas apspriež un pieņem lēmumus īstenošanai; | Turpināt apzināties un apgūt jaunas mācību metodes; |
| Par pedagoģiskā procesa norises gaitu regulāri tiek iepazīstināti vecāki. Ir izveidojušās noteiktas formas un pasākumi vecāku informēšanai. Direktore pārrauga šo procesu un nodrošina realizēšanos. | Sekmēt radošu formu meklējumus sadarbībai ar vecākiem. Rast iespēju jaunas mājas lapas izveidei. |
| Darbojas skolas padome, kurā ietilpst gan skolēni, gan skolotāji un vecāki. | Aktivizēt Skolas padomes darbību. |
3.4.Kritērija “Pedagogu profesionālā kapacitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
| Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
| Skolā strādā kvalificēti pedagogi, kuru izglītība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; | Nodrošināt ne tikai kvalificētu, bet arī radošu pedagogu kolektīvu; |
| Visi pedagogi ir pilnveidojuši profesionālo kompetenci atbilstošos kursos. | Turpināt mērķtiecīgi organizēt pedagogu profesionālo pilnveides procesu; |
| Pedagogu slodzes atbilst normatīvo aktu noteikumiem. To skaits ir pietiekošs. Ir izstrādāta noteikta pašvērtējuma kārtība; | Pilnveidot pedagoģiskā pašvērtējuma kārtību, iedzīvināt ikdienā; |
| Katram pedagogam ir iespēja profesionāli pilnveidoties atbilstoši savām vajadzībām. Pedagogu kursus, par kuriem iegūts sertifikāts, skolas apmaksā. Pedagogam ir iespēja apmeklēt visus pieredzes apmaiņas pasākumus valstī, pilsētā un savā skolā. | Nepieciešams organizēt pieredzes apmaiņas seminārus, diskusijas, konferences. |
| Katram skolēnam tiek nodrošināta individuāla pieeja, pateicoties lielai vecāku iesaistei skolas sabiedriskajā un ikdienas dzīvē. Lai pilnveidotu katra izglītojamā mācību un fiziskās spējas, skolā sekmīgi darbojas šāds atbalsta personāls: Medmāsa (vidējā speciālā izglītība), Logopēds (izglītība augstākā pedagoģiskā, speciālais pedagogs / logopēds), kanisterapeits asistens (augstākā pedagoģiskā izglītība, tālākizglītība kanisterapeits asistents, maģistra grāds speciālajā pedagogjā), sociālais rehabilitētājs (augstākā speciālā izglītība), psihologs. | Turpināt pilnveidot sasaisti ar atbalsta personālu un skolas pedagogiem. |
4. Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem par 2021./2022.māc.g.
4.1.to īsa anotācija un rezultāti;
2021/2022. mācību gadā skolas dibinātājs SIA VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA ir saņēmis SOCIĀLĀ UZŅĒMUMS statusu. Turpina darboties iekļaujošās izglītības lomā. Dibinātājs ir iegādājies īpašumu Kocēnu novadā ar 1 ha zemi un divām ēkām, skolas izveidei. Šobrīd notiek remontdarbi, lai pielāgotu telpas skolas un pirmsskolas vajadzībām.
5. Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi
5.1. Pirmsskolas un Pamatizglītības programmu īstenošanai:
· uzdevumi.lv;
· soma.lv;
· letonika.lv;
· skolo.lv;
· E-klase.lv;
· Moodle platforma.
6. Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana
6.1. Prioritātes (bērncentrētas, domājot par izglītojamā personību):
1. pilnveidot skolotāju prasmes sadarboties ar bērniem, kuriem ir sociālās uzvedības problēmas;
2. ikdienā iedzīvināt bērnu prasmi vērtēt savu rīcību un emocionālo stāvokli;
3. iedzīvināt katra skolas darbinieka prasmi radīt pozitīvu un drošu ikdienas gaisotni;
4. sekmīgi integrēt iekļaujošo izglītību.
6.2. par galvenajiem secinājumiem pēc mācību gada izvērtēšanas:
1. Covid 19 radītie sarežģījumi veidoja saliedētāku un uz integrāciju tendētu mācību procesu, arī turpmāk jāapzinās attālināto mācību riski un prioritātes;
2. Jāpilnveido mācību saturs, arvien vairāk iesaistot interaktīvos mācību materiālus, kā arī jāturpina integrēt mācību saturā Ekoskolu programmas tēmas;
3. Jāturpina individuālās pieejas stratēģijas un savstarpējas sadarbības principu pilnveide, veidojot mācību saturu, pedagogu, pedagogu palīgu, asistentu, skolotāju palīgu, atbalsta personāla ikdienas darbā;
4. Būtiska ir pašvērtējuma stratēģija visā pedagoģiskajā procesā.
Viena no audzināšanas programmas jomām ir karjeras izvēle. Tēma „Karjeras izvēle” ir iekļauta arī audzināšanas darba plānā ar mērķi paaugstināt skolēnu kompetenci turpmākās izglītības un nākotnes profesijas izvēles jautājumos. Skolotājas, veidojot darba plānu mācību gadam, ieplāno noteiktas stundas, karjeras izglītības jautājumiem, kas palīdz skolēniem apzināt vērtību orientāciju, izziņas darbību, radošo potenciālu, komunikatīvās prasmes un izkopt spējas.
Skolā karjeras izglītības īstenošanas pasākumi tiek realizēti šādās aktivitātēs:
1) klases audzinātāju stundās;
2) mācību priekšmetu stundās;
3) ārpus klases pasākumos:
4) projektu darbu izstrādē;
5) izstāžu apmeklējumos;
6) sadarbības pasākumos;
7) apmeklējot vecāku darba vietas;
8) individuālajās sarunās, diskusijās;
9) ēnu dienas;
7. Citi sasniegumi
7.1. Jebkādi citi sasniegumi, par kuriem vēlas runāt izglītības iestāde (galvenie secinājumi par izglītības iestādei svarīgo, specifisko).
Skola ir Ekoskola. Ekoskolu programma tiek integrēta mācību procesā. Vides pedagoģija, tiešā sasaiste ar ikdienas dzīvi. Skolas teritorijā ir ābeļdārzs, siltumnīca, permokultūras dobe, kurās saimnieko bērni, kopā ar pedagogiem.Sadzīvisko prasmju pilnveidošana, dežurējot virtuvē un uzkopjot skolas klašu telpas ikdienā.
Starptautisks projekts (Erasmus +) Hands–on Bio diversity (Bioloģiskā daudzveidība, sadarbībā ar četru valstu Ekoskolām, “ Lielās augu medības” projekta ietvaros) Waste Art projekts, kurā piedalās gan skola, gan pirmsskola. Interešu izglītības pulciņi skolā un blakus esošajā Valmieras Jaunatnes centrā VINDA. Iekļaujošā izglītība bērniem ar speciālām un īpašām vajadzībām (speciālās programmas), kā arī reemigrācijā esošu izglītojamo, kā arī cittautiešu iekļaušana mācību iestādē, mācību procesā.
7.2. Izglītības iestādes informācija par galvenajiem secinājumiem pēc valsts pārbaudes darbu rezultātu izvērtēšanas par 2021./2022.mācību gadu un par sasniegumiem valsts pārbaudes darbos pēdējo trīs gadu laikā.
· 2019./2020.mācību gadā : nav bijuši
· 2020./2021.mācību gadā : nav bijuši
• 2021./2022.mācību gadā : Rezulāti vidēji, skaidrojams ar divu iepriekšējo mācību gadu mājmācības režīmu, sakarā ar covid19 izplatību Latvijā, pasaulē.
8.Informācija par izglītības kvalitātes indikatoriem
(izņemot vispārējo izglītību, profesionālās ievirzes izglītību)
8.1.pedagogu dalība profesionālās kompetences pilnveidē
| 2021./2022.māc.g. pedagogu skaits izglītības iestādē | 6 |
| 2021./2022.māc.g. profesionālo mācību priekšmetu pedagogu skaits izglītības iestādē | _ |
| 2021./2022.māc.g. profesionālo mācību priekšmetu pedagogu skaits, kuri ir piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē | _ |
| 2021./2022.māc.g. ieguldītie līdzekļi izglītības iestādes pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē | Dibinātāja līdzekļi; Privātie līdzekļi |
8.2. profesionālo izglītību ieguvušo skaits
| 2021./2022.māc.g. absolventu skaits (ieguvuši kvalifikāciju) profesionālās izglītības programmās salīdzinājumā ar izglītojamiem, kas sākuši mācības profesionālās izglītības programmās | _ |
| 2021./2022.māc.g. absolventu skaits (ieguvuši kvalifikāciju) profesionālās tālākizglītības programmās salīdzinājumā ar izglītojamiem, kas sākuši mācības profesionālās tālākizglītības programmās | _ |
8.3.profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšana.
| Plāni/shēmas/programmas, kas izmantotas profesionālās izglītības pieejamības veicināšanai (atbalsta veidu pieejamība, piemēram, dienesta viesnīca, individuālās konsultācijas riska grupām, stipendijas, vides pieejamība u.tml.) | _ |
8.4. izglītību ieguvušo nodarbinātība (rādītājs tiek analizēts, sākot ar 2022./2023.māc.g., ņemot vērā datus un informāciju par 2021./2022.māc.g.)
| Profesionālās izglītības absolventu proporcija, kuri nonākuši darba tirgū 1 gada laikā | _ |
| Profesionālās izglītības absolventu skaits, kuri strādā nozarē un to procentuālā attiecība pret nodarbinātajiem absolventiem 1 gada salīdzinājumā | _ |
| Profesionālās izglītības absolventu skaits, kuri turpina mācības nozarē (t.sk. augstākās izglītības pakāpē) | _ |
8.5. apgūto prasmju izmantošana darba vietā (rādītājs tiek analizēts, sākot ar 2022./2023.māc.g., ņemot vērā datus un informāciju par 2021./2022.māc.g.)
| Profesionālās izglītības programmu absolventu skaits, kuri strādā izglītībai/kvalifikācijai atbilstošos amatos (informācija iegūta, izmantojot 10% absolventu aptaujas rezultātus) | _ |
| Darba ņēmēju (absolventu) apmierinātība gada laikā pēc profesionālās izglītības programmas beigšanas ar iegūto izglītības kvalitāti (10% absolventu aptauja) | _ |
| Darba devēju apmierinātība ar programmu absolventiem kopumā (fokusgrupu diskusijas, konventa diskusiju rezultāti) | _ |
8.6. riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā (rādītājs tiek analizēts, sākot ar 2022./2023.māc.g.)
| Dalībnieku skaits profesionālajā izglītībā, kas iekļauti riska grupās (PMP, citas riska grupas, ar kurām strādā izglītības iestāde) | _ |
| Riska grupu panākumu līmenis saskaņā ar vecumu un dzimumu (absolventu skaits no riska grupām, citi panākumi) | _ |
8.7. profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšana darba tirgū (rādītājs tiek analizēts, sākot ar 2022./2023.māc.g.
| Mehānismu veidi, kas lietoti profesionālās izglītības piedāvājuma aktualizēšanai nākotnes darba tirgus vajadzībām (anketēšana, fokusgrupu diskusija, konvents u.tml.) | _ |
| Informācija par mehānismiem, kas lietoti, lai nodrošinātu ieinteresētās puses ar visjaunāko informāciju par nākotnes darba tirgus vajadzībām (piemēram, darbs, kurš tiek veikts ieinteresēto pušu informēšanai, sadarbība ar LDDK, nozaru organizācijām u.tml.) | _ |