No 10.
līdz 15.jūnijam Islandē tikās vairāk nekā četrdesmit Latvijas, Slovēnijas, Igaunijas un
Islandes skolotāji, kuri piedalās Eiropas Savienības izglītības, mācību,
jaunatnes un sporta programmas Ersmus+ projektā “HoB’s adventure” – hands on biodiversity.
Nu jau otrās tikšanās mērķis bija pārrunāt par paveikto, dalīties ar
labās prakses piemēriem un
plānot turpmākos darbus. Katras dalībvalsts pārstāvji, iesaistot klātesošos, vadīja
vienu nodarbību/stundu, tajā ietverot informāciju un metodes, kas veicina bioloģiskās
daudzveidības izzināšanu un saglabāšanu, digitālo tehnoloģiju izmantošanu, 21.
gadsimta prasmju attīstību, kritiskās domāšanas attīstību, ārpustelpu izglītību,
fizisko aktivitāti, pilsonisko atbildību un kas nodrošina ilgtspējīgu pieeju. Tās
bija daudzveidīgas spēles par istabas augiem, tā bija informācijas meklēšana, izmantojot
planšetdatorus un telefonus ar QR koda lasītāju, tā bija starppriekšmetu saiknes
īstenošana, kas tagad būs jāaprobē katrā valstī, iekļaujot mācībās pirmsskolas
un sākumskolas vecuma bērniem. Tostarp
Islandes kolēģes dalījās Brīvdabas pedagoģijas pieredzē, izrādīja vecāku
sarūpētu rotaļu laukumiņu, skolēnu stādītu mežu un pilsētas pašvaldības radītu
aktīvās atpūtas zonu ar āra virtuvi.
Ja
saule debesu jumā gozējas 24 stundas diennaktī, tad pēc čaklas darba dienas ir
iespēja baudīt Islandes dabas varenību. Projekta mērķis ir rad
No 22. līdz 24. februārim Valmieras sākumskolā pulcējās vairāk nekā 200
dalībnieku no Ekoskolām visā Latvijā. Vides izglītības fonda organizētais
Ziemas forums jau ir kļuvis par tradīciju, taču šogad pasākuma programma
papildināta ar īpašām aktivitātēm, kas veltītas starptautiskās Ekoskolu
programmas 25 gadu jubilejai.
Trijās foruma dienās notika
izglītojošas un interaktīvas vides nodarbības, atraktīvi komandu uzdevumi un
saliedēšanās aktivitātes, kam ir būtiska loma skolu sadarbības veicināšanā. Pieredzes
apmaiņas sesijā mēs, ZAĻĀ SKOLA, stāstījām par WasteArt projekta īstenošanu skolā, plānoto, paveikto un nākamajiem darbiem.
Lai veicinātu jauniešu līderību,
daļu komandu uzdevumu vadīja vides entuziasti un pieredzējuši dalībnieki
Ekoskolu programmā no jauniešu vidus.
Semināra izglītojošā daļā dažādi
praktiski, ikdienai pietuvināti temati palīdzēja dalībniekiem izprast nozīmīgus
vides jautājumus un savas iespējas vides resursus izmantot ilgtspējīgi. Nodarbībās
par zivju resursiem Baltijas jūrā ( bija tiešraidē — Ekoskolu
Ziemas forums 2019. 23. februāris
plkst. 11:58 ·), dabiskajām pļavām un uzturā lietojamiem pļavas augiem rosināja
dalībniekus izzināt bioloģiskās daudzveidības vērtību gan katram individuāli,
gan Baltijas reģiona un pasaules mērogā. Nodarbībā, kuru vadīja Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve
uzzinājām, ka katru gadu tiek apzināta "Zemes
pārtērēšanas diena" ("Earth Overshoot Day"), jeb diena, līdz
kurai cilvēce konkrētajā gadā iztērējusi tik daudz resursu, cik Zeme spēj
atražot gada laikā. 2018. gadā tā bija jau 2. augustā, ziņo organizācija "Greenpeace International".
Bet Latvijā 2018. gadā šī diena jau bijusi 20. aprīlis. Šogad plāno, ka zemes
resursu patēriņš būs jūnija beigās.
Svētdien,
24.februārī, noslēdzot Latvijas Ekoskolu Ziemas forumu 2019, ar plakātiem
rokās, devāmies demonstrācijā pa Valmieras ielām, lai pievērstu sabiedrības
uzmanību klimata pārmaiņām un aicinātu uz rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. Ejot no Valmieras sākumskolas, sasniedzām laukumu pie
tirdzniecības centra “Valleta” un laukumu pie Vidzemes Augstskolas Cēsu ielā 4.
Šajos gala mērķos noritēja zibakcija ar moto “Mēs varam likt apstāties sev, bet
klimata pārmaiņas neapstājas. Rīkosimies, mainīsim sevi, lai mazinātu klimata
pārmaiņas!” Šī klimata pārmaiņām veltītā demonstrācija tika organizēta,
atsaucoties uz šobrīd Eiropā notiekošajām skolu jauniešu demonstrācijām, kuru
sauklis ir “Mums nav planētas B!” Šādas demonstrācijas februāra vidū notika gan
Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē, gan Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā,
Šveicē un Austrālijā.
Semināra nodarbības vadīja pārstāvji no Latvijas Universitātes, Pasaules Dabas fonda,
Latvijas Entomologu biedrības, Vides risinājumu institūta, biedrības “Zaļā
brīvība”, SIA “ZAAO”/ Dabas un tehnoloģiju parka “URDA”, Energoefektivitātes
centra Elektrum, Latvijas
Debašu asociācijas “Quo Tu domā”,
beziepakojuma preču veikala “Burka” un
citi.
Kā ierasts, arī pasākuma norise bija
videi draudzīga – netika izmantoti vienreizlietojamie trauki un tika uzmanīts,
lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī lai enerģijas resursi
tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Ēdienkartē bija samazināts dzīvnieku
izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem
sadzīviskām vajadzībām parūpējās pasākuma atbalstītāji: ar SIA “NMS RIGA”
atbalstu foruma laikā bija pieejams “LUCART” higiēnas papīrs, kas ir iegūts no
pārstrādātām tetrapaku celulozes šķiedrām, un SIA “Purenn” foruma vajadzībām
nodrošināja videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju



20.februāris WasteArt atkritumu audits

Trešdien, 20.februārī Zaļās skolas skolēni WasteArt projekta ietvaros
veica atkritumu auditu vienā dienā skolā saražotajiem atkritumiem. Gatavojoties
auditam, pārrunājām atkritumu problēmas pasaulē, atkārtojām zināšanas par
atkritumu šķirošanu un iepazināmies ar drošības noteikumiem audita veikšanai. Audita
veikšanas gaitā skolēni pārliecinājās par to, ka skolā atkritumus saražojam
tiešām maz, taču jau ir radušās jaunas idejas, kā vēl samazināt radīto
atkritumu daudzumu un kā sekmīgāk šķirot. Kopā plānots veikt auditu 5 dienām,
iesaistot visus skoliņas skolēnus un darbiniekus.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild
par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.




12.februāris „Silto
džemperu diena”

Piedaloties
ikgadējā starptautiskā akcijā klimata pārmaiņu mazināšanai “Silto džemperu diena”, ir iespēja ar
vietēju rīcību risināt globālas problēmas. 12.februārī, tāpat kā daudzās Eiropas valstu izglītības iestādēs,
arī mēs skolas telpās samazinājām temperatūru. Kaut lielākā daļa pirmsskolēnu
un skolēnu to nesajuta, tomēr globālā mērogā pēc akcijas norises enerģijas
ietaupījums ir ievērojams.
Ikdienā dažādi
varam mazināt pasaules “sildīšanu”. Papildus siltumenerģijas taupīšanai, skolēni,
viņu vecāki pārskatīja skapjus, plauktus savās mājsaimniecībās un, atrodot labas,
bet sev vairs nevajadzīgas lietas, nesa uz skolu. Vēlēšanās tikt pie vēl gana
laba apģērba, rotaļlietas un spēles bija tik liela, ka lietas tika pat
rezervētas. ZAĻĀ SKOLA „Silto džemperu diena” vēl turpināsies, kamēr apģērbs
būs uz pakaramajiem un spēļu krājumi uz galda.




Siltā
vasariņa beigusies, arī rosīgais rudens pagājis, bet pavasaris vēl „aiz
kalniem”. Kā pavadīt gada auksto laiku,
kā uzturēt saikni ar dabu, kad aiz loga puteņo? Atbildes meklējām no 4. līdz
9.februārim, kad darba un plānošanas vizītē Latvijā ieradās ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta
programmas Erasmus+ projektā HoB's (adventure – Hands-on
Biodiversity) iesaistītie Ekoskolu pārstāvji.
7.
februārī mūsu skolā rosījās teju otrtik cilvēku cik ikdienā. Viesi no četrām
Eiropas valstīm – Igaunijas, Slovēnijas, Islandes un Latvijas piedalījās dabaszinību
stundās. Viņi uzzināja, ka, iepūšot maisiņā izelpu, iespējams radīt loku
augšanu veicinošu vidi, viesi pagatavoja sēklu bumbas un piedalījās augšanas apstākļu
un zemes slāņu izpētē. Skolēni bija
lieliski gidi, iepazīstinot ar izglītības iestādi, tās darbu un Ekoskolas
darbību, jo kurš gan vislabāk zina par skolu, tās dzīvi, ja ne paši bērni.
Šī bija pirmā projektā
iesaistīto valstu dalībnieku tikšanās. Priekšā divi gadi, lai radītu idejas,
tās izmēģinātu un labākās iekļautu metodiskajā materiālā. ZAĻĀ SKOLA dalība
projektā sākās ar daudzveidīgu āra aktivitāšu īstenošanu un piedalīšanos
bioloģiskās daudzveidības projektā „Lielās augu medības”. Nu pienācis laiks apzināt, kā nodrošināt skolēnu izpratni par bioloģisko daudzveidību, kā sekmēt 21.gadsimta
prasmes un veicināt digitālās prasmes, dabaszinības īstenojot telpās.




ZAĻĀ SKOLA projektā “WasteArt”

ZAĻĀ SKOLA ir viena no piecpadsmit Latvijas
izglītības iestādēm, kura iesaistījusies Latvijas un Igaunijas projektā
“WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu
un amatniecību”). Projektā iecerēts ar mākslas un citu radošu aktivitāšu
palīdzību pievērst sabiedrības uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai
un izglītot par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izm
antošanu un
pārstrādi.10. decembrī Vidzemes plānošanas reģiona un izglītības iestāžu pārstāvji
tikās Smiltenē, lai pārrunātu turpmāko divu gadu sadarbību, kura ietver atkritumu audita metodikas izveidi,
pedagogu apmācību par audita rīka izmantošanu, atkritumu uzskaiti un
novērtēšanu, turpmāko rīcību izvirzīšanu un šo rīcību īstenošanu. Projektā
plānota arī pieredzes apmaiņa starp Vidzemes un Dienvidigaunijas pedagogiem.
Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības
programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās
Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu
apsaimniekotājs ZAAO.




29. oktobris - 4. novembris
Ekoskolu Rīcības dienas
Latvijas Ekoskolas nu jau septīto
gadu piedalās nedēļu ilgā starptautiskā Ekoskolu Rīcības dienu kampaņā, lai pievērsu sabiedrības uzmanību nozīmīgām vides
problēmām un rosinātu uz to samazinošu rīcību. Rīcības dienas ir pamudinājums ar
vietēja mēroga rīcībām iesaistīties globālu problēmu risināšanā. Šā gada Rīcības dienas noris no 29.oktobra
līdz 4.novembrim un aktualizē Eiropai, visai pasaulei īpaši svarīgu problēmu
– plastmasas piesārņojums. Tā kā plastmasa ir arī būtisks Baltijas jūras
piesārņojuma avots, kampaņas tēma ir “NĒ vienreizlietojamai plastmasai!”.
ZAĻĀ SKOLA ir pateikusi: “Nē
vienreizlietojamai plastmasai” jau sen. Skolā neizmantojam vienreizlietojamus
plastmasas priekšmetus, bet septembrī piedalījāmies Piekrastes Tīrrades
kampaņā, kopām Kalngales pludmali Carnikavas novadā. Rīcības dienas ir iespēja
uz videi draudzīgu rīcību pamudināt citus, ģimenes un sabiedrību. Idejas, rīcības, kad visi – Latvijā un pasaulē
– kaut ko ļoti vēlamies, kopā darām, sasniedz rezultātu. Kopā darot, esam
panākuši, ka atbalstu guvis Eiropas Komisijas priekšlikums aizliegt
vienreizlietojamu plastmasas priekšmetu apriti Eiropas Savienības tirgū, sākot
ar 2021. gadu. Bet kamēr Eiropas gudrie vīri un sievas Parlamentā vienojas ar
dalībvalstīm, mēs meklējam atbildes uz jautājumiem: “Kā cilvēki, lietojot plastmasas
priekšmetus, rada piesārņojumu?”, “Kādas ir sekas?”, “Ar ko aizvietot
vienreizlietojamus plastmasas priekšmetus?”.
Latvietis taupīgais mēdz savākt
maisiņus, kārbiņas, trauciņus, kastītes un pudelītes. Nopērk biezpienu,
krējumu, to izēd, bet plastmasas trauciņu izmazgā. Apēd maizi, bet maisiņu
saloka un ieslidina pie pārējiem maisiņiem. Sakot: “Gan jau kādreiz noderēs.” Sliktākais,
ka tik tiešām noder. Dabas aizsardzības pārvaldes “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta
Soma ar skolēniem interaktīvā veidā izpēta maizes šķīvi – maizes ceļu no audzētāja līdz patērētājam un ražošanas procesā radīto vides piesārņojumu.






Skatāmies izglītojošas videsfilmas
un, redzot jūru un okeānu dzīvo radību plastmasas iepakojumā, aizkustināts ir
ikviens. Ir viela pārdomām: ar ko aizstāt veikalā pieejamos maisiņus, vieglās
plastmasas pudeles, ērti izmantojamo pārtikas plēvi, plastmasas traukus, kastītes,
gatavus nopērkamos telpu dekorus – balonus.

Liekot idejas kopā, secinām, ka nemaz
nav tik grūti būt veselībai un videi draudzīgam, tikai nedaudz jāpadomā un
jārīkojas. Daudz glītāki par baloniem ir paša gatavoti telpu rotājumi. Bet
tualetē, to regulāri uzkopjot un ienesot augus, var iztikt bez plastmasas
trauciņos ievietotiem sintētiskiem aromātiem. Plastmasas maisiņus, lai
ievietotu sveramos produktus, lieliski aizstāj no veciem aizkariem sašūts
maisiņš. Plastmasas salmiņus var aizvietot pašu salasītu niedru salmiņi un
metāla salmiņi, kas ir nopērkami Eko veikalos. Iepirkumu maisus, lai uz
pārdevēju laipno: “Maisiņu vaig?”, atbildētu noraidoši, varam pagatavot paši no
veciem T-krekliem. Par pārtikas plēvi un mazajām kastītēm pārtikas produktu uzglabāšanai
noteikti labākas ir aromātiskas, dabīgas un “elpojošas” bišu vaska drāniņas.




1.novembrī valmierieši, kuri
atnākuši uz Valmieras integrēto bibliotēku un piedalās Valmieras pilsētas
pašvaldības un Latvijas Universitātes organizētajā vides forumā “Dzīvojam zaļi 2018!”, pagatavo vaska drāniņas., lai
ieliktu brokastu maizīti, ietītu sieru, ievietotu saldu dāvaniņu.

Rīkoties videi draudzīgi nemaz nav grūti.
Skolnieču
Samantas un Ievas intervija ar Dabas
aizsardzības pārvaldes “Ziemeļvidzeme” vadītāju Intu
Somu.
-
Kā bioloģiskā daudzveidība ietekmē mūsu veselību?
-
Ir ļoti daudz izvēļu, kā dzīvot. Bioloģiskā daudzveidība ir tīra vide un tā veselību
ietekmē pozitīvi.
-
Vai bioloģiskā daudzveidība ir saistīta ar ekonomiku?
-
Jā. Ir daudz cilvēku, kas izvēlas dzīvot veselīgi, tīrā vidē. Arī augi un dzīvnieki
var attīstīties, ja ražojot netiek piesārņota vide.
-
Kā prātīgāk izmantot plastmasu?
-
Šķirot un radīt jaunas lietas, piemēram, bruģi.

28.septembris
Ražas svētki - Zaļā karoga svētki
Raža – augļi, dārzeņi, ogas, sēnes –
šajā gadā padevusies īpaši laba. Ražīgs bijis arī iepriekšējais Ekoskolas gads
– iegūts Zaļais karogs. 28.septembrī, kad jau iestājies astronomiskais rudens,
ir Apjumības, baudām sava darba augļus – svinam Zaļā karoga svētkus un
vienlaikus prātojam par bioloģisko daudzveidību, par sev aktuālo tēmu šajā
mācību gadā.
Visvairāk lietotais dārzenis ir kartupelis,
to mēs dēvējam par otro maizi, no tiem iespējams pagatavot daudzveidīgus
ēdienus – kartupeļi vārīti, cepti, putra, pankūkas, plāceņi, frī, čipsi. Lai
izprastu bioloģiskās daudzveidības saistību ar kartupeli, ar stāstiem, dziesmām
un dejām izdzīvojam dārzeņa ceļu no tā dzimtenes Peru līdz spāņu konkistadoru
iekarojumiem, kas meklētā zelta vietā, ieguva kartupeļus. Mūsu stāsts par kartupeli
beidzas Latvijā. Mūsu pusē kartupelim dārzeņu
vidū it kā vajadzētu būt vēl bērna autiņos, tomēr tas ļoti pārliecinoši ir ieņēmis
savas pozīcijas, lai arī sākums nemaz nav bijis tik viegls. Tomēr Īrijā
kartupelis bijis vēl lielākā cieņā kā Latvijā. Tur tas kļuva par pamatproduktu
– pirmssākumos īri ēda tikai kartupeļus un tikpat kā neko citu. Tā kā daudzu
cilvēku uzturs bija pilnībā atkarīgs no kartupeļiem, veidojās priekšnosacījums
katastrofai, kas arī notika, jo ražu sabojāja sēnīšu slimība. Vēl tagad Īrijā
redzamas nabadzīgas mājiņas, kas palikušas pēc bada – drūms atgādinājums par
tiem laikiem, kad valsts zaudēja ceturto daļu iedzīvotāju.
Iekārtojam kartupeļu
izstādi. No Latvijā pieejamām 170 kartupeļu šķirnēm izstādē – septiņpadsmit.
Domājam, kā no kartupeļa var pagatavot līmi, ķīseli un mielojamies ar kartupeļu
našķiem. Lai cik tie gardi, labi, ka ir citi dārzeņi, bioloģiskā daudzveidība.
To skolas ēkā piedāvā Tiešās pirkšanas pulciņš. Par tā darbību un iespēju
iesaistīties stāstīja pirmsskolēnu mamma Kate Glika.




22.septembris.
Jūras piekrastes sakopšanas talka
„Piekrastes tīrrade”.
„Piekrastes tīrrade” bija Vides izglītības fonda (FEE Latvia) un kampaņas MANA
JŪRA iniciatīva, nespējot samierināties ar to, ka visā pasaulē jūras un okeāni
slīkst atkritumos. Arī Latvijā jūras piekraste kaut tikai 500 km gara, diemžēl
ne visur tīra.
Šogad svinam mūsu valsts
proklamēšanas 100 gadus. Latvija jau saņēmusi un vēl saņems daudz dažādu dāvanu
– svinīgas runas, koncertus, izstādes un citus pasākumus. Piedaloties
piekrastes sakopšanas talkā Carnikavas novada
Kalngales pludmales apkārtnē, Valmieras Ekoskolas – ZAĻĀ SKOLA, Valmieras Viestura
vidusskola un Valmieras 2.vidusskola – Latvijai dzimšanas dienā dāvināja tīru jūras piekrasti.
Kaut parūpējāmies tikai par 6km garu piekrastes posmu, sajutām, ka piedaloties Latvijas
piekrastes Tīrradē, esam kļuvuši par daļu no tīras un skaistas vides radīšanas
prieka. ZAĻĀ SKOLA talkotāji atzīst, ka bijis patīkami redzēt talkā piedalāmies
ģimenes ar bērniem un ka pasākums vienojis Valmieras skolu pārstāvjus.
Paldies par atbalsu Valmieras
pilsētas pašvaldības speciālistei vides komunikācijā Līgai Bieziņai.



18.septembris. Zibakcija “Velosipēds vieno”
18.
septembrī piedalījāmies zibakcijā “Velosipēds vieno”. Saulainā otrdienas
pēcpusdienā velosipēds vienoja Valmieras Ekoskolas, Valmieras džudo skolu “Valmiera”,
Valmieras pilsētas pašvaldību un Valmieras iedzīvotājus.
ZAĻĀ
SKOLA skolēni atzīst, ka akcijas laikā bija interesanti spēlēt spēles kopā ar
citu skolu jauniešiem un pie reizes iemācīties jaunas spēles. Tomēr, kā viņi
saka, pagalmos ir maz bērnu, jauniešu, toties daudz mašīnu. Ceram,
ka videi draudzīga pārvietošanās un draudzīga kopā būšana ar laiku būs ne tikai
akcija, bet ikdiena.






14. septembris. Ekoskolu apbalvošanas pasākums
Piektdien, 14.septembrī Latvijas Nacionālās
bibliotēkas Ziedoņa zālē notika ikgadējais Ekoskolu apbalvojumu piešķiršanas
pasākums. ZAĻĀ SKOLA Starptautisko Ekoskolas sertifikātu un Zaļo karogu saņēma nu jau trešo reizi.

Šoreiz par paveikto 2017./2018. mācību gadā,
kad mūsu domas un darbi bija par to, kā veicināt veselīgu un videi draudzīgu
dzīvesveidu. Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums, atbalstīja idejas
materiāli, praktiski un pamudināja uz jauniem darbiem.
Starptautisku atzinību saņemt
nav joka lieta, tāpēc klātesošos, pēc izglītības iestāžu darba rūpīgas izvētīšanas,
uzrunāja pārstāvji no Ekoskolu nacionālās žūrijas: Vides izglītības fonda, Vides aizsardzības un reģionālas
attīstības ministrijas, Vides izglītotāju asociācijas, Ekodizaina kompetences
centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas. Pasākumu “kustināja un lustināja” atraktīvais
pasākuma vadītājs Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens. Viņš iepazīstināja ar Ekoskolu
darbiem un iemācīja īpašo sasveicināšanos.
Var teikt, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
14.septembrī saimniekoja Vides izglītības fonds. Kamēr Ekoskolas sumināja par
paveikto, bibliotēkā notika Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation
for Environmental Education) Ģenerālā
asambleja, kurā tikās delegāti no vairāk kā 60 pasaules valstīm. Vienojoties
kopīgās aktivitātēs, Latvijas Ekoskolas un valstu delegāti dalījās pārdomās par
mūsu planētas nākotni un katra ieguldījumu tās ilgtspējīgā attīstībā. Mēs pārmijām dažus vārdus ar Tanzānijas
pārstāvi un ievietojām skolēnu pagatavoto vēstījumu – kāda ir vēlamā
pasaule, kurā dzīvosim un ko daru, lai tas notiktu – “Laika kapsulā”, kuru
atvērs pēc desmit gadiem. Ticam, ka
atverot kapsulu, vēstījums par tīru vidi nebūs vien sapņojums, bet patiesība.





13. augusts - 15. augusts
Ekoskolu vasaras forums pedagogiem
No 13. līdz
15. augustam Pārventas pamatskolā, Ventspilī Vides izglītības fonds ar
Ventspils pilsētas domes atbalstu rīkoja Ekoskolu vasaras forumu pedagogiem.
Forumā bija iespēja paplašināt zināšanas par aktuālo vidē,
gūt ikdienā noderīgas prasmes un piedalīties vērtīgā pieredzes apmaiņā. Šī gada
pasākuma galvenās tēmas bija: dabas daudzveidība, klimats, āra izglītība, jūra
un piekrastes piesārņojums, kā arī jauniešu aktivitāte un līdzdalība.
Pasākuma izglītojošajā daļā Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis stāstīja par dabas
daudzveidību un tās izzušanu, LU
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pārstāvis Krišjānis Rudus informēja par
bioloģisko daudzveidību Latvijā, bet Edmunds Cepurītis no Vides izglītības
fonda pievērsās tēmai – klimata pārmaiņas.
Praktiskajās nodarbībās pārrunājām par jauniešu motivēšanu,
bet zaļākai ikdienai savukārt noderīgas būs videi draudzīgu maltīšu, audumu
otrreizējās izmantošanas un vaskadrānu darināšanas nodarbībās uzzinātais.
Guvām ieskatu arī Latvijas simtgadei veltītajam pasākumam – iniciatīvai
“Piekrastes Tīrrade”.
Lai iespējami samazinātu pasākuma ietekmi uz vidi, foruma laikā neizmantojām
vienreizlietojamos traukus, rīkojāmies, lai atkritumus radītu pēc
iespējas mazāk. Bijām draudzīgi un braucām vairāki vienā transporta līdzeklī. Bet pavāri, gatavojot ēdienus, bija samazinājuši
dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumu.


