Izglītības programmas nosaukums

Kods

Īstenošanas vietas adrese

(ja atšķiras no juridiskās adreses)

Licence

Izglītojamo skaits, uzsākot programmas apguvi vai uzsākot 2024./2025. m.g. (01.09.2024.)

Izglītojamo skaits, noslēdzot sekmīgu programmas apguvi vai noslēdzot 2024./2025.m.g. (31.05.2025.)

Nr.

Licencēšanas datums

Vispārējās pirmsskolas izglītības programma

01011111

Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201;

Brīvības gatve 201, k-1,Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV1039 (no 01.09.2023)

V_5127

31.08.2021.

82

(68 Valmiera, 14 Rīga)

118

(74 Valmiera, 44 Rīga)

Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem

01015611

Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201;

Brīvības gatve 201, k-1,Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV1039 (no 01.09.2023)

V_5128

31.08.2021.

1

(0 Valmiera, 1 Rīga)

2

(1 Valmiera, 1 Rīga)

Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem

01015811

Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201;

Brīvības gatve 201, k-1,Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV1039 (no 01.09.2023)

V_5129

31.08.2021.

4

(0 Valmiera, 4 Rīga)

2

(1 Valmiera, 1 Rīga)

Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem

01015911

Strazdu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201

V_5130

31.08.2021.

0

0

Pamatizglītības izglītības programma

21011111

Baltakmeņu muiža, Mujāni, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4220;

Brīvības gatve 201, k-1,Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV1039 (no 01.09.2023)

V_5131

31.08.2021.

110

(27 Valmiera, 40 Rīga)

131

(31 Valmiera, 50 Rīga)

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem

01015611

Baltakmeņu muiža, Mujāni, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4220;

Brīvības gatve 201, k-1,Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV1039 (no 01.09.2023)

V_5133

31.08.2021.

17

(16 Valmiera, 23 Rīga)

22

(10 Valmiera, 12 Rīga)

Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem

01015811

Baltakmeņu muiža, Mujāni, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4220;

Brīvības gatve 201, k-1,Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV1039 (no 01.09.2023)

V_5134

31.08.2021.

18

(12 Valmiera, 8 Rīga)

12

(10 Valmiera, 2 Rīga)

Pamatizglītības izglītības programma

21011114

Baltakmeņu muiža, Mujāni, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4220

V_5132

31.08.2021.

0

14

Izglītības iestādes maiņas iemesls

Izglītojamo skaits, kuri uzsākuši mācības iestādē

Izglītojamo skaits, kuri pārtraukuši mācības iestādē

Komentāri

Dzīvesvietas maiņa

15

t.sk. izbraukuši uz ārzemēm

Izglītības vides maiņa

81

23

Cits iemesls

N.p.k.

Informācija

Skaits

Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.)

Pedagogu skaits izglītības iestādē, 2024./2025.māc.g.

36

2023./2024. mācību gadā, kolektīvā piedzima 9 mazuļi, kas bija neizbēgama darbinieku mainība. Arī, sakarā ar Rīgas struktūrvienības atvēršanu, kolektīvs paplašinājās. Kolektīvs ir salīdzinoši jauns, kas veicina kopēju mērķu sasniegšanu.

Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2024./2025.māc.g.

1

Sākumskolas skolotājs 1.klasei Rīgas struktūrvienībā. Jauns kolektīvs, bērnu kopšanas atvaļinājums.

Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē. 2024./2025.māc.g.

35

3 logopēdi (2,3 slodzes), 3 speciālie pedagogi (2 slodzes), 1 skolas psihologs, 1 sociālais pedagogs (0.7 slodze), asistenti, skolotāja palīgi, medmāsa.

Prioritāte

Sasniedzamie rezultāti kvalitatīvi un kvantitatīvi

Norāde par uzdevumu izpildi (sasniegts/daļēji sasniegts/ nav sasniegts) un komentārs

1. Pedagogu, darbinieku, skolēnu un vecāku iesaistīšana izglītības iestādes darba pašvērtēšanā un turpmāko attīstības vajadzību noteikšanā un plānošanā

1. kvalitatīvi

Pedagogi, vecāki un izglītojamie (skolēni un sešgadnieki) anketēti, veiktas ikdienas sarunas, par viņu vēlmēm un ieteikumiem izglītības procesa pilnveidošanai.

Veikta pedagoģiskā personāla profesionālās darbības pašvērtēšana.

Izzināts absolventu un viņu vecāku viedoklis par mācību procesa kvalitāti, nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Sākoties jaunam mācību gadam, vecāki informēti par izglītības iestādes plānotajām mācību gada prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Prioritātes un sasniedzamie rezultāti izvietoti vecākiem pieejamā vietā.

Izveidots Attīstības plāns nākamajiem trim gadiem.

2. kvantitatīvi

Izvērtēts iestādes mikroklimats, fizisko un emocionālo vide kā droša, anketējot izglītojamos, vecākus, darbiniekus divas reizes mācību gadā, lai iegūtu precīzākus rezultātus, mikroklimatam, vides izvērtējumam.

Aptaujās piedalās 80% izglītojamo, 70% ģimeņu, 90% darbinieku.

90% pedagogu veikuši sava darba pašvērtēšanu.

Sasniegts

Sasniegts

Sasniegts

Sasniegts, nav sasniegts Rīgā

Sasniegts

Sasniegts

Daļēji sasniegts:

piedalās 100% 6gadnieku, 50% ģimeņu, 100% darbinieku.

100% pedagogu veikuši sava darba pašvērtēšanu.

2. Pedagogi izmanto pieejamās digitālās ierīces, akcentējot to nozīmi, pielietojumu, funkcijas, un rada iespēju izglītojamajiem izmantot digitālās ierīces mācību procesā

1. kvalitatīvi

1. un 2. posma izglītojamie izmanto digitālās ierīces kopā ar pieaugušo, attēlo digitālo iekārtu lietošanu rotaļu laikā, ievēro pieaugušā noteiktos lietošanas nosacījumus; 3. posma izglītojamie izmanto dažādas digitālas ierīces pieaugušā vadībā;

Pedagogi veicina digitālo prasmju attīstību ikdienas darbībās un tematu izziņas laikā, saistot ar sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās

2. kvantitatīvi

100% pedagogu izmanto digitālos rīkus;

80% pedagogu 3. posma izglītojamiem rada iespēju izmantot digitālās ierīces ne retāk kā reizi nedēļā

Sasniegts

1. Pedagogi apguvuši, un izmanto vizuālo rīku CANVA.

2. Notiek Lego robotikas interešu izglītības nodarbības sadarbībā ar bērnu centru “Kā mājās”.

3. Pirmsskolēni piedalās  Vidzemes reģiona Lego programmēšanas sacensībās.

4. Iegādāti divi Lego education Spike essential komplekti, un pirmsskolēni ar tiem regulāri darbojas.

5. Sagatavošanas grupas pirmsskolēni raksta tekstus, izmantojot datoru.

6. Tiek izmantoti jau iepriekš apgūti rīki – planšetes, interaktīvā tāfele, Bee-Bot programmēšanas bite un rotaļām dažādi rīki.

7. 3. posma izglītojamie patstāvīgi darbojas ar planšetēm.

8. 3. posma izglītojamiem mācību satura padziļinātai apguvei tiek izmantota interaktīvā tāfele.

9. 1. 2. posma izglītojamie  attēlo digitālo iekārtu lietošanu rotaļu laikā.

3. Tiešas kultūras notikumu pieredzes nodrošināšana Valmieras pirmsskolas izglītojamajiem, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības

1. kvalitatīvi

Izglītojamie iepazīt dažādus mākslas veidus

2. kvantitatīvi

Ir nodrošināta iespēja tieši iepazīt vismaz vienu no mākslas veidiem:

1. posma izglītojamajiem vidēji reizi trīs mēnešos,

2. posma izglītojamajiem vidēji reizi divos mēnešos

3. posma izglītojamajiem vidēji reizi mēnesī

Sasniegts

1. un 2. posma izglītojamie apmeklēja izglītības iestādē organizētos koncetrus, teātra izrādes.

3. posma izglītojamie izglītības iestādē apmeklēja organizētos koncetrus, teātra izrādes un devās un teātra izrādēm Valmieras kultūras centrā, Valmieras drāmas teātrī un Valmieras 5. vidusskolā.

3. posma izglītojamie divas reizes mācību gadā apmeklēja Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apakalpošanas nodaļu.

4. Ekoskolas programmas satura īstenošana  izglītības programmas apguvē un audzināšanas darba kvalitātes izvērtēšana

1. kvalitatīvi

Ekoskolu programmas Rīcības plāns ir saskaņots ar mācību saturu un iekļaujas iestādes pasākumu plānā.

Audzināšanas darba kvalitātes izvērtēšanā iesaistīti skolotāji, skolēni, vecāki.

2. kvantitatīvi

80% pedagogu īsteno vienu pieredzes apmaiņas nodarbību saistītu ar Ekoskolu programmu

90% darbinieku ikdienā rīkojas atbilstoši Ekoskolu programmas principiem un ar savu rīcību rosina skolēnus ievērot videi draudzīgu rīcību.

Vismaz 80% skolēnu piedalījušies aptaujā par audzināšanas darba rezultātiem un turpmāk plānotajām prioritātēm.

Sasniegts daļēji.

Ekoskolu programmas Rīcības plāns ir saskaņots ar mācību saturu un iekļaujas iestādes pasākumu plānā.

Sasniegts

67% pirmsskolas pedagogu īstenoja vienu pieredzes apmaiņas nodarbību saistītu ar Ekoskolu programmu.

100% pirmsskolas darbinieku ikdienā rīkojas atbilstoši Ekoskolu programmas pricipiem un ar savu rīcību rosina pirmsskolēnus ievērot videi draudzīgu rīcību.

Daļēji sasniegts. Aptaujā piedalījušies 57% skolēnu.

5. Veicināta pozitīva skolēnu sekmju dinamika, nodrošināta individuāla pieeja un atbalsts ikvienam izglītojamajam

1. kvalitatīvi

Veikta skolēnu ikdienas vērtējumu dinamikas analīze semestru noslēgumos un tā ir pozitīva. Nodrošinātas papildus konsultācijas matemātikā.

Izglītojamie atbilstoši individuālajām vajadzībām saņem atbalstu ikdienā un krīzes situācijās.

Veicināts darbs ar talantīgiem izglītojamiem, iesaistot tos olimpiādēs, konkursos, sacensībās.

Veicināta pedagogu un citu darbinieku tālākizglītība speciālās izglītības jomā.

Piesaistīts izglītības psihologs pirmsskolas un pamatizglītības programmu īstenošanā Valmierā.

2. kvantitatīvi

99 % izglītojamo saņem nepieciešamo atbalstu.

Vairāk kā puse izglītojamo (51 – 74%) pārejas posmos 4.klases un 7.klases diagnosticējošos darbos ir vismaz optimāls sniegums. Mācību gada noslēguma vērtējumos matemātikā vismaz 51% skolēnu uzrāda vismaz 5 un vairāk balles.

Vismaz 5% skolēni ir piedalījušies olimpiādēs, konkursos, sacensībās.

Sasniegts

Sasniegts

Daļēji sasniegts

Sasniegts

Daļēji sasniegts

Sasniegts

Nav apkopoti diagnosticējošie vērtējumi, bet 83% 4. un 7.klašu izglītojamo gada noslēguma vidējais vērtējums ir optimālā līmenī (6-8 balles).

Sasniegts. 5 un vairāk balles matemātikā mācību gada noslēgumā uzrāda 88,4% 4.-9.klašu skolēni un 78,7% 1.-3.klašu skolēni.

Sasniegts

6. Skolēnu piesaistīšana pietiekama skolēnu skaita nodrošināšanai klasēs/grupās.

1. kvalitatīvi

Skolas mājas lapā  izvietota informācija par daudzveidīgām mācību procesa norisēm izglītības iestādē.

Organizētas Atvērto durvju dienas izglītojamo, vecāku informēšanai par skolas vērtībām, mērķiem.

2. kvantitatīvi

Katrā izglītības programmas īstenošanas vietā vismaz 1 reizi mācību gadā notikušas Atvērto durvju dienas.

Sasniegts

Daļēji sasniegts. Ar iestādes vērtībām, mērķiem un mācību gada uzdevumiem Valmieras pirsmskolas vecāki tika iepazīstināti mācību gada pirmajā kopsapulcē.

Tie ir pieejami, redzami ikdienā - izvietoti informatīvajā stendā gaitenī.

Par mācību gada uzdevumiem tika atgādināts pavasarī, aizpildot aptaujas anketas par apmierinātību ar izglītības iestādes darbu.

Pirmsskolēnu ģimenēm ir iespēja pavadīt kopā ar bērnu  iepazīšanās laiku - adaptācijas laiku.  

7. Mācību metodiskās un materiālitehniskās bāzes papildināšana

1. kvalitatīvi

Nodrošināta pedagogu savstarpēja pieredzes apmaiņa, tai skaitā par lietpratībā balstītā mācību satura īstenošanu.

Nepieciešamo resursu saraksti tiek veidoti kopā ar darbiniekiem, pedagoģisko un atbalsta personālu.

Papildināts materiāltehnisko resursu klāstu, izmantojot Sociālā uzņēmuma granta projekta sniegtās iespējas.

2. kvantitatīvi

Anketās vismaz 60% pedagogu apliecina, ka piedalījušies savstarpējā pieredzes apmaiņā - kopīgās metodiskās sanāksmēs, apspriedēs, stundu /nodarbību vērošanā.

Sasniegts

Sasniegts

Sasniegts

Sasniegts daļēji

Valmieras pirmsskolas pieredzes apmaiņas nodarbības vadīja 67% pedagogu, 100% pedagogu vēroja pieredzes apmaiņas nodarbības.

Prioritāte

Sasniedzamie rezultāti kvalitatīvi un kvantitatīvi

Īstenošanas vieta

1.1. Uzlabotas matemātiskās prasmes, organizējot aktivitātes un radot pozitīvu attieksmi.

1. kvalitatīvi

Veicinātas skolēnu matemātikās prasmes pirmsskolā un skolā:

• Katrs pirmsskolas un skolas matemātikas skolotājs ir vērojis vismaz vienu matemātikas nodarbību/stundu;

• Savstarpējā nodarbību/stundu vērošanā konstatētas daudzveidīgas praktiskas metodes;

• Metodiskajā sanāksmē pedagogi dalās ar ieteikumiem par praktiskajām metodēm, ko izmanto ikdienā (vismaz 1 reizi māc.g.).

RPI

RS, VS

2. kvantitatīvi

• Vismaz 50% izglītojamo aptaujā apliecina, ka patīk mācīties matemātiku.

RPI, RS, VS

1.2. Veicināta lasītprasme, radot sākotnēju priekšstatu par lasīšanu kā jēgpilnu un aizraujošu darbību.

1. kvalitatīvi

Veicināta lasītprasme pirmsskolā un sākumsskolā:

• lasīšanas aktivitātēs iesaistīta visa pirmsskola un pirmsskolēnu ģimenes;

• ir sadarbība ar Valmieras un Rīgas  integrēto bibliotēku bērnu apkalpošanas nodaļām,

• apzinātas daudzveidīgas metodes un papildināts metodisko materiālu klāsts.

VPI, RPI

• Skolēns izrāda interesi par lasīšanu, izvēlas dažādus tekstus atbilstoši savām interesēm.

• Skolēns spēj uztvert un saprast lasītā jēgu, secināt par notikumiem, varoņiem, galveno domu.

• Skolēns uztver lasīšanu kā radošu un aizraujošu procesu, radot zīmējumus, jaunrades darbus, iestudējumus u. c.

RS, VS

2. kvantitatīvi

• Vienu reizi mācību gada laikā lasīšanas aktivitāte, kurā iesaistītas ne mazāk kā 90% ģimeņu.

• Sadarbība ar bibliotēku 1. posma izglītojamiem ne retāk kā reizi mācību gadā, 2. posma izglītojamiem ne retāk kā divas reizes mācību gadā, 3. posma izglītojamiem ne retāk kā trīs reizes mācību gadā.

VPI, RPI

• Pēc fotokonkursa “Man patīk lasīšana” 70% anketu izglītojamo atzīst, ka patīk lasīšana.

visi

1.3.Nodrošināta iespēja izglītojamajiem, viņu vecākiem un iestādes darbiniekiem izprast un īstenot sabiedrībai būtiskas vērtības, sociāli emocionālās mācīšanās kompetences, iesaistoties pārmaiņu procesā “Līderis manī” un Ekoskolu programmā.

1. kvalitatīvi

• Tiek ieviests pārmaiņu process “Līderis manī”. Vadības komanda apgūst “Līderis manī” un plāno pārmaiņu procesa ieviešanu iestādē. Vadības komanda ar pārmaiņu procesu iepazīstina darbiniekus, izglītojamo ģimenes un ievieš to ikdienā. Izveidots informatīvs, vizuāls pārmaiņu procesa  attēlojums.

• Tiek īstenoti Ekoskolu programmas 7 soļi un Rīcības plāns.

• Sadarbība ar SIA ZAAO Dabas un tehnoloģiju parku URDA.

VPI

2. kvantitatīvi

• Vadības komanda ar pārmaiņu procesu “Līderis manī”, tā saturu iepazīstina darbiniekus 80%  sapulču.

• Vides izglītības saturs iekļauts ne mazāk kā 70% pasākumu.

• Ekoskolu programmas saturs iekļauts mācību saturā visās mācību jomās.

VPI

1.4. Ieviesta kompetenču pieeja mācību darbā,  atbilstoši Skola 2030 programmām

1. kvalitatīvi

• ievērots stundu neaizskaramības princips - pasākumi notiek ārpus mācību stundu saraksta.

• Tematiskajos plānos jaunās vielas apguve un pārbaudes darbi plānoti līdz 15.maijam (ieskaitot).

• 90% vēroto stundu stundu plānojumā ievērotas trīs didaktiskās daļas un dinamiskās pauzes;

• 90% vēroto stundu nodrošinātas  daudzveidīgas mācību metodes, t.sk., sadarbības prasmes veicinošas;

• Vērtēšanas kārtību papildināt ar punktu par mājasdarbu uzdošanas kārtību.

VS, RS

2. kvantitatīvi

• 80% pedagogu aptaujā apliecina, ka organizējuši mācību stundas un nodarbības ārpus iestādes telpām

Skolvadības sistēmas E-klases atbilstoša izpilde:

• 90% ierakstu ir atbilstoši Vērtēšanas kārtībai, t.sk.visi pārbaudītie pārbaudes darbi plānoti SOLO taksonomijā

visi

1.5. Nodrošināti nepieciešamie resursi izglītības īstenošanai.

1. kvalitatīvi

• Aprīkot koplietošanas telpas, klases ar videonovērošanas kamerām, kuru ieraksti nodrošina kvalitatīvu konfliktu risināšanu.

• Pilnveidota un papildināta attālinātā mācību procesa nodrošināšana ar digitāliem rīkiem, programmatūru un materiāliem, metodēm, pedagogu tālākizglītību, digitālajās pratībās.  

• Papildināts digitālo rīku klāsts izglītojamiem.

VPI, VS

• Pilnveidota skolas sporta infrastruktūra ar jaunu inventāru;

• Papildinātas klases telpas ar interaktīvajām tāfelēm

RPI, RS

2. kvantitatīvi

• Vismaz 60 % telpu, kur uzturas skolēni, uzstādītas videonovērošanas kameras

• Skolotāji aptaujā apliecina, ka 80 % attālinātā mācību procesa stundās pedagogs izmanto digitālos rīkus un/vai programmatūras, materiālus, metodes.

VPI, VS

• Nodrošināta pedagogiem un izglītojamajiem pieeja vismaz 2 digitālajām mācīšanās platformām

RPI, RS

Prioritāte

Sasniedzamie rezultāti kvalitatīvi un kvantitatīvi

Īstenošanas vieta

2.1. Izveidota sistēma, kurā noteiktas katra izglītojamā daudzveidīgās spējas, skolotāji piemēro atbilstošas mācību metodes un veicināta izglītojamo dalība konkursos, sacensībās, olimpiādēs.

a) kvalitatīvi

• Visi klašu audzinātāji veic izglītojamo spēju (VAK) un interešu izpēti.

• 100% pedogogu anketās norāda, ka ir informēti par katra sava izglītojamā vajadzībām

• Nodrošināta informācija par konkursiem, olimpiādēm, sacensībām un veicināta izglītojamo dalība tajos

RS, VS

b) kvantitatīvi

• Mācību gada laikā ne mazāk kā 10% skolēnu ir piedalījušies vismaz vienā olimpiādē/ konkursā/ sacensībās novada/pilsētas, valsts līmenī

2.2. Nodrošināts izglītojamo interesēm atbilstošs interešu izglītības piedāvājums pirmsskolā un pamatskolā un nodrošināts atbalsts izglītojamajiem karjeras izglītībā

a) kvalitatīvi

• klašu audzinātāji skolēnu portfolio apkopo skolēnu karjeras izpētes datus

RS, VS

b) kvantitatīvi

• Izglītojamo īpatsvars, kuri piedalās vismaz vienā interešu izglītības aktivitātē attiecībā pret kopēju izglītojamo skaitu nav mazāks par 70%

RS, VS

2.3. Nodrošināta individuālo sarunu un konsultāciju uzskaite e - klases žurnālā

a) kvalitatīvi

• Aktualizēti skolēnu portfolio mācību un sociālo prasmju uzskaitei

visi

b) kvantitatīvi

• Sniegta jēgpilnu atgriezeniskā saiti izglītojamo vecākiem mācību gada noslēgumā par izglītojamo zināšanu, prasmju un kompetenču izaugsmivisiem izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām.

Prioritāte

Sasniedzamie rezultāti kvalitatīvi un kvantitatīvi

Īstenošanas vieta

3.1.Izveidotas pedagogu savstarpējās mācīšanās grupas, nodrošināta izglītības iestādes pedagogu sadarbība tematiskajos plānos, stundu/nodarbību vērošanā un atbalsta sniegšana visās izglītības programmas īstenošanas vietās.

a) kvalitatīvi

Pedagogi savstarpēji dalās pozitīvajā pieredzē un vēro nodarbības/stundas.

visi

b) kvantitatīvi

Katrs pedagogs vēro ne mazāk kā 2 nodarbības/stundas, aizpilda vērošanas veidlapas un sniedz atgriezenisko saiti.

3.2. Nodrošināta pedagogu un atbalsta personāla sadarbība - ņemta vērā atbalsta personāla sniegtā informācija un ieteikumi, individualizējot mācību procesu izglītojamajiem.

a) kvalitatīvi

• Pedagogi un atbalsta personāls sadarbojas (protokoli) individuālo izglītības programmas apguves plānu sastādīšanā un īstenošanā, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas izvērtēšanā skolēniem ar speciālām vajadzībām.

visi

b) kvantitatīvi

• 80% pedagogu aptaujā apliecina, ka sadarbība ar atbalta personālu individualizējot mācību procesu izglītojamajiem ir lietderīga

3.3. Nodrošināta sadarbība ar ģimeni

a) kvalitatīvi

• savlaicīgu vecāku informēšanu par skolas mācību pieeju, skolēnu vērtējumiem un pasākumiem.

RS

b) kvantitatīvi

• 90% klašu audzinātāji apliecina, ka nodrošinājuši vecāku līdzdalību izglītības procesā (dalība pasākumos, sapulcēs, stundās, nodarbībās).

3.4. Nodrošināta vadības sadarbība ar pedagogiem mācīšanas kvalitātes paaugstināšanai un motivēšanai:

• pilnveidota un īstenota pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšana, tai skaitā izstrādāta novērtēšanas kārtība.

a) kvalitatīvi

• Sniegts metodiskais  atbalsts pedagogiem (metodiskās sanāksmes, individuālās konsultācijas, profesionālo pilnveidi speciālajā izglītībā).

visi

b) kvantitatīvi

• 90% aptaujāto pedagogu apliecina, ka saņēmuši nepieciešamo atbalstu no vadības

3.5. Nodrošināts izglītojamo skaita pieaugums, īstenojot inovatīvas pieejas izglītībā, palielinot izglītības programmu daudzveidību un  mārketinga aktivitātes.

a) kvalitatīvi

• Uzsākta kampaņa skolas atpazīstamībai sociālajos tīklos (Facebook, Instagram)

• Tiek mērīta: sasniedzamība, skatījumi un mijiedarbība ar reklāmu

visi

b) kvantitatīvi

• Ne mazāk kā divi visai kopienai kopīgi pasākumi mācību gada laikā.

• Ārpus mācību gada laika līgumu ar izglītības iestādi pārtrauc ne vairāk kā 10% ģimeņu.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.1.2.1.

Izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi

Izglītības iestādē tiek veikts mērķtiecīgs darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi, lai nodrošinātu viņu izglītības turpināšanu, sadarbojoties visiem iesaistītajiem (pedagogs, izglītojamais, vecāki, atbalsta personāls). Izglītības iestādē ir neliels izglītojamo skaits,  kuri atstāti uz otru gadu tajā pašā klasē, tas neatkārtojas katru gadu. Izglītības iestāde veic daudzveidīgu preventīvu darbu (konsultācijas skolēniem, sarunas ar vecākiem), lai novērstu otrgadniecības iespējamību.

3.1.2.2.

Izglītības iestādes rīcība, izvērtējot absolventu un/vai viņu vecāku sniegto informāciju par nepieciešamo rīcību izglītības procesa pilnveidei

Izglītības iestāde mācību noslēgumā un izglītojamiem, mainot izglītības iestādi, savstarpējās sarunās izzina izglītojamo, absolventu un viņu vecāku vērtējumu par izglītības procesu, izvērtē iegūto informāciju un nepieciešamības gadījumā pilnveido savu darbību atbilstoši saņemtajai atgriezeniskajai saitei. Izglītojamo vecāki iesaka privātās pamatskolas ZAĻĀ SKOLA pirmsskolu citiem vecākiem. Vecāku padomes sēdēs, regulāri tiek uzklausītas idejas un kopā ar vecākiem realizētas, lai pilnveidotu izglītības procesu, bērnu interesējošos virzienos.

3.1.2.3.

Izglītības iestādes izglītojamo iemesli izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai

Izglītības iestādē ir vērojama minimāla izglītojamo mācību pārtraukšana pirmā mācību gada laikā pēc mācību uzsākšanas. Arī turpmākajos gados mācību pārtraukšana ir neliela, un tā nav saistīta ar izglītības iestādes darba kvalitāti, bet ar atsevišķiem gadījumiem, kuri norāda uz pamatotiem iemesliem izglītības iestādes maiņai (dzīvesvietas maiņa, finansiālu apsvērumu dēļ.) vai arī vecāku vai izglītojamā izvēli turpināt izglītības ieguvi cita veida izglītības iestādē subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, izglītības iestādes specializācija).

3.1.2.4.

Izglītības iestādes īstenotā karjeras izglītība

Izglītības iestāde regulāri iepazīstina izglītojamos ar dažādiem karjeras izglītības jautājumiem atbilstoši izglītības programmai, vecumposma iezīmēm, dodot iespēju iepazīt dažādas profesijas, tām raksturīgo. Karjeras izglītību īsteno klases stundās un ārpusstundu pasākumos. Izglītības iestāde sniedz individualizētu pieeju iepazīt dažādas iespējas izglītības turpināšanai.

Karjeras izglītības konsultants

3.1.2.5

Izglītības iestādes īstenotā karjeras izglītība

Izglītības iestāde rosina un atbalsta izglītojamos pieņemt apzinātus lēmumus par izglītības turpināšanu un nodarbinātību. Izglītības programma nodrošina karjeras izglītību, izglītojamie mācību procesā un citās iestādes aktivitātēs iepazīstas ar darba vidi, dažādām profesijām un/vai savas apgūstamās profesijas specifiku un turpmākās izglītības ieguves iespējām. Vairāk kā puse izglītojamo ir informēti par aktualitātēm darba tirgū, karjeras iespējām un tendencēm vietējā un valsts mērogā.

3.1.2.6.

Izglītības iestādes īstenotais monitorings par absolventu turpmākajām mācībām/studijām un/vai profesionālo darbību

Izglītības iestāde izzina savu absolventu turpmākās mācības, izmanto šo informāciju sava darba izvērtēšanai. Lielākā daļa (71,5%) absolventu turpina mācības. Iestāde ir definējusi savus mērķus saistībā ar absolventu izglītības turpināšanu. Izglītības iestāde katru gadu monitorē absolventu turpmākās mācības/studijas un/vai profesionālo darbību vismaz gadu pēc absolvēšanas un izvērtē tās attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.1.3.1.

Izglītības iestādes darbībā un izglītības programmas īstenošanā un izglītības ieguvē iesaistīto izpratne par vienlīdzības un iekļaušanas aspektiem izglītībā

Izglītības iestādē (administrācijai, pedagogiem, atbalsta personālam, dibinātājam, vecākiem) ir vienota izpratne par vienlīdzību un iekļaušanu. Izglītības iestāde īsteno mērķtiecīgu un sistēmisku darbību vienotas izpratnes veidošanai par vienlīdzības un iekļaujošas izglītības jautājumiem.

3.1.3.2.

Izglītības iestādes izveidotā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūras ieviešanai

Izglītības iestāde veido iekļaujošu mācību vidi un īsteno vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūru. Izglītības iestādē ir izstrādāta kārtība vai rīcības plāns gadījumiem, kad kāds tiek fiziski un/vai emocionāli apcelts vai aizskarts. Personāls, izglītojamie un vecāki pārzina izstrādāto kārtību/rīcības plānu, pamana apcelšanas un aizskaršanas gadījumus un tos nekavējoties risina vai arī vēršas pie atbildīgajiem, lai informētu par notikušo. Izglītības iestādes vadībai  ir pierādījumi par izstrādātās kārtības/rīcības plāna efektivitāti. Problēmsituāciju gadījumā izglītības iestāde nodrošina atbalstu visiem iesaistītajiem.

3.1.3.3.1.

Izglītības iestādes darbībā konstatēto izglītības kvalitātes risku identificēšana un izvērtēšana, tai skaitā:

(1) apvienotās klases nepietiekama/maza izglītojamo skaita dēļ,

(2) iepriekšējā mācību gadā par 10-20% zemāki vidējie rādītāji vienā vai vairākos obligātajos centralizētajos eksāmenos vispārējā vidējā izglītībā, salīdzinot ar valsts vidējiem rādītājiem,

(3) VIIS ievadītā informācija par izglītojamiem, kuri bez attaisnojoša iemesla ilgstoši neapmeklē izglītības iestādi (20 un vairāk mācību stundas / nodarbības semestrī),

(4) izglītības iestādē nav pieejami atbalsta personāla pakalpojumi (iepriekšējā un/vai aktuālajā mācību gadā),

(5) izglītības iestādē ilgstošas pedagogu vakances (vairāk kā 1 mēnesi iepriekšējā un/vai aktuālajā mācību gadā) (tiek izvērtēts vispārējās izglītības iestādēs ((2) tiek izvērtēts vispārējās vidējās izglītības iestādēs), izņemot pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) mācību gada sākumā apvienotas 2. un 3.klase nepietiekama/maza izglītojamo skaita dēļ;

(2) nav

(3) nav

(4) nav

(5) nav

Turpināt piesaistīt skolēnus, lai nodrošinātu pietiekamu skolēnu skaitu klasēs

3.1.3.3.3.

Izglītības iestādes darbībā konstatēto izglītības kvalitātes risku identificēšana un izvērtēšana, tai skaitā:

(1) izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas visu mācību priekšmetu nodrošināšana atbilstoši plānotajam,

(2) izglītības iestādē ir ilgstošas pedagogu vakances (vairāk kā 1 mēnesi iepriekšējā un/vai aktuālajā mācību gadā),

(3) izglītības iestādes sasniegumi konkursos, izstādēs, sacensībās u.tml. pēdējā mācību gada laikā ir statistiski zemāki nekā pēdējo trīs mācību gadu laikā vidēji,

(4) izglītības iestādes nodrošinājums ar nepieciešamo infrastruktūru un materiāltehniskajiem resursiem (kritērijs “Infrastruktūra un resursi” rezultatīvais rādītājs 3.3.1.) ir novērtēts ar kvalitātes līmeni “jāpilnveido”,

(5) izglītības iestādes karjeras izglītības kvalitāte (kritērijs “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” rezultatīvais rādītājs 1.2.5.) ir novērtēta ar kvalitātes līmeni “jāpilnveido”

(1) tiek nodrošināti visi mācību priekšmeti atbilstoši izglītības iestādes īstenotās izglītības programmām,

(2) nav,

(3) nav,

(4) nav

(5) nav

3.1.3.4.

Izglītības iestādes izveidotā sistēma katra izglītojamā izaugsmes nodrošināšanai neatkarīgi no sociālekonomiskajiem apstākļiem u.c. aspektiem (rezultatīvā rādītāja pielietošana tiek uzsākta brīdī, kad izglītības iestādēm ir pieejami izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas dati)

Izglītības iestāde nodrošina katra izglītojamā izaugsmi neatkarīgi no sociālekonomiskajiem apstākļiem u.c. aspektiem. Izglītības iestādē ir mērķtiecīgi izveidota sistēma, kura nodrošina, ka izglītojamā sasniegumi, mācību rezultāti un izaugsme nav atkarīgi no tā, kāds ir viņa dzimums, dzīvesvieta, ienākumu līmenis ģimenē, etniskā piederība, dzimtā valoda, vecāku izglītība, tas, vai viņam ir imigranta statuss u.tml. Izglītības iestādē tiek uzkrāti dati un informācija, lai veiktu nepieciešamo izvērtējumu. Dati ir pilnīgi un tie apliecina katra izglītojamā izaugsmi.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.2.1.1.

Izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un tās pilnveidei

Izglītības iestādē ir tiek veidota mērķtiecīga sistēma mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes izvērtēšanai un pilnveidei. Izglītības iestādē katru semestri tiek veikta mācību stundu/nodarbību vērošana ne mazāk kā 20% pedagogu, lai iegūtu objektīvu informāciju par mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitāti, ko pamatā veic izglītības iestādes administrācija / vadība, dažkārt pedagogi savstarpējā stundu vērošanā.

Turpināt vērot mācību stundas/nodarbības,  nodrošinot pedagogu savstarpējās pieredzes apmaiņu un izglītības procesa kvalitātes paaugstināšanos.

3.2.1.2.

Izglītības procesa plānošanas un īstenošanas efektivitāte un kvalitāte (tiek izvērtēts vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās vidējās izglītības iestādēs vispārizglītojošajos mācību priekšmetos klātienes mācībās, izņemot pirmsskolas izglītības iestādēs)

Pedagogi plāno mācību un audzināšanas procesu un to īsteno pārsvarā efektīvi. Pedagogi nosaka mācību stundu/nodarbību sasniedzamos rezultātus. Izglītojamiem tie ir saprotami. Mācību stundai/nodarbībai parasti ir trīs daļas – ierosināšana, apjēgšana un refleksija. Pedagogi palīdz izglītojamiem izprast, kā mācīties, modelē mācīšanos, skaidro, kā izpildīt konkrētus mācību uzdevumus, palīdz veidot jaunus ieradumus. Mācību stundā/ nodarbībās tiek izmantotas dažādas mācību metodes, metodiskie paņēmieni un jēgpilni uzdevumi, kuri mērķtiecīgi virza uz mācību stundas/nodarbības sasniedzamo rezultātu. Pedagogi sniedz izglītojamiem atgriezenisko saiti, dažkārt izglītojamie sniedz atgriezenisko saiti viens otram. Sniedzot vai saņemot atgriezenisko saiti, pedagogs attīsta izglītojamo prasmi domāt par savu mācīšanos un apzināti apgūt mācīšanās prasmes. Izglītojamiem ir izpratne par to, kas raksturo pilnveidojamu, labu un ļoti labu mācīšanos.

3.2.1.3.

Izglītības procesa diferenciācija, individualizācija un personalizācija (tiek izvērtēts vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās vidējās izglītības iestādēs vispārizglītojošajos mācību priekšmetos klātienes mācībās, izņemot pirmsskolas izglītības iestādēs)

Mācību stundās/nodarbībās pārsvarā tiek veikta mācību un audzināšanas procesa diferenciācija un individualizācija, to pielāgojot atbilstoši izglītojamo spējām, vajadzībām un interesēm. Mācību un audzināšanas procesā tiek pielāgoti sasniedzamie rezultāti, mācību satura apguves secība, mācību stundas/nodarbības struktūra, tiek izmantotas dažādas mācību stratēģijas, metodes un metodiskie paņēmieni. Pedagogi ņem vērā izglītojamo gatavību mācībām, piedāvājot dažāda izziņas līmeņa uzdevumus, pēc iespējas ņem vērā izglītojamo intereses, kā arī izglītojamo mācīšanās vajadzības (laiku, atgādnes, izglītības vides iekārtojumu u.tml.). Izglītības process pamatā ir izglītojamo centrēts un/vai pedagogcentrēts.

3.2.1.4.

Izglītības procesa īstenošanas kvalitāte attālinātajās mācībās (tiek izvērtēts visu veidu izglītības iestādēs attālinātajās mācībās)

Izglītības iestādes īstenotajās attālinātajās mācībās lielākā daļa pedagogi kopīgi plāno izglītības satura apguvi, pielāgojot sasniedzamos rezultātus, pēc nepieciešamības samazinot izglītības satura apguvi. Pedagogi un izglītojamie izprot attālinātā mācību procesa iezīmes, tai skaitā tiek pielāgots mācību stundu saraksts, nodrošinot ne mazāk kā 30% mācību stundu / nodarbību tiešsaistē. Pedagogi sniedz atgriezenisko saiti izglītojamiem, lielākoties ņemot vērā izglītojamo mācīšanās vajadzības, atgriezeniskās saites sniegšana mēdz būt vienveidīga dažādos mācību priekšmetos, ne vienmēr izvērtējot tās efektivitāti. Izglītojamiem ir iespējams pieslēgties klātienes mācību procesam, saņemot konsultācijas pēc nepieciešamības. Summatīvā vērtēšana lielākoties ir objektīva, ko apliecina pedagogi un izglītojamie.

3.2.1.6.

Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

2024./2025.m.g. izglītības iestāde ir aktualizējusi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Tā ir sistēmiska, iekļaujoša, atklāta un metodiski daudzveidīga. Gandrīz visi pedagogi izprot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un ievēro to. Izglītojamie un vecāki ir informēti par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tai skaitā par iespējām uzlabot sniegumu, izprot formatīvās un summatīvās vērtēšanas atšķirības un sasniedzamos rezultātus. Izglītības iestādes vadība sekmīgi risina problēmsituācijas, kuras rodas saistībā ar mācību sasniegumu vērtēšanu.

Uzdot mājas darbus atbilstoši izglītojamā vecumam

3.2.1.7.

Izglītības iestādes individualizēta un/vai personalizēta atbalsta sniegšana izglītojamiem

Izglītības iestādē ir sistēma, kā tiek diagnosticēts un sniegts individualizēts un personalizēts atbalsts izglītojamiem. Tās nodrošināšanā iesaistās pedagogi un atbalsta personāls, tomēr atbalsts pamatā tiek nodrošināts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām. Pedagogi sadarbojas ar atbalsta personālu ikdienas mācību un audzināšanas procesā, ņem vērā atbalsta personāla sniegto informāciju un ieteikumus un pielāgo mācības konkrētiem izglītojamiem. Informācija par izglītojamiem, kam tiek sniegts atbalsts, tiek apkopota, to veic atbalsta personāls un izglītības iestādes noteiktā atbildīgā persona (klases/grupas audzinātājs). Izglītības iestāde regulāri izvērtē sniegtā atbalsta efektivitāti, pilnveido atbalsta sistēmu.

Nodrošināt atbalsta persināla regulāru iesaisti pirmsskolā, lai uzlabotu katra izglītojamā individuālajām vajadzībām nepieciešamo atbalstu ikdienā.

Sniegt atbalstu talantīgiem izglītojamiem

3.2.1.8.

Izglītības procesa īstenošana izglītības iestādēs, kuras īsteno tālmācības izglītības programmu (tiek izvērtēts vispārējās un profesionālās izglītības programmās, kuras tiek īstenotas tālmācības formā)

Izglītības iestādē izglītības process ir veidots un īstenots atbilstoši tālmācību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Izglītojamie izglītības programmu un mācību saturu pamatā apgūst individuāli, izmantojot izglītības iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus, tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus. Izglītojamiem ir pieejamas konsultācijas un cita veida nepieciešamais atbalsts. Izglītojamie pamatā izprot tālmācības iezīmes, atzīst mācības par kvalitatīvām.

3.2.1.10.

Izglītības procesa īstenošana pirmsskolas izglītības iestādē vai pirmsskolas izglītības programmā (tiek izvērtēts tikai vispārējās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenota pirmsskolas izglītības programma)

Izglītības iestāde plāno un ievieš lietpratībā balstīto mācību saturu un izvērtē  tā īstenošanas efektivitāti pirmsskolas izglītības iestādē vai pirmsskolas izglītības programmā. Pedagogi kopīgi plāno izglītības satura apguvi, īsteno nodarbības dienas garumā. Pedagogiem pamatā ir skaidrība par jaunā lietpratībā balstītā mācību satura iezīmēm, tā ieviešana ir kvalitatīva.

Turpināt nodrošināt pirmsskolas pedagogu savstarpēju pieredzes apmaiņu par lietpratībā balstītā mācību satura īstenošanu

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.2.2.1.

Pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

Visiem pedagogiem, kuri strādā izglītības iestādē, ir normatīvajos aktos noteiktā nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija.

Visa nepieciešamā informācija par pedagogu izglītību un profesionālo kvalifikāciju savlaicīgi ir ievadīta VIIS. VIIS pieejamā informācija par pedagogu tarifikāciju atbilst reālajai situācijai un normatīvajos aktos noteiktajam.

Izglītības iestāde ir ieguvusi informāciju par personālu no Sodu reģistra, tā katru gadu tiek atjaunota.

Ilgstošas darba nespējas vai prombūtnes gadījumā pedagogs tiek aizvietots.

Turpināt nodrošināt izglītības iestādē pedagogus ar normatīvajos aktos noteiktajām nepieciešamajām izglītībām un profesionālajām kvalifikācijām.

3.2.2.2.

Pedagogiem nepieciešamās profesionālās kompetences pilnveides atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

Gandrīz visi pedagogi, kuri strādā izglītības iestādē, veic tiesību aktos noteikto nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi (3 gadu laikā 36h profesionālās kompetences pilnveides kursi, tai skaitā 6h kursi audzināšanas jautājumos, vienu reizi pedagoga profesionālās darbības laikā ir apgūti bērnu tiesību aizsardzības pamati vismaz 6h apjomā). Informācija VIIS par pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi ir pilnīga. Izglītības iestāde veicina pedagogu studijas maģistrantūrā.

3.2.2.3.

Izglītības iestādes īstenotās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides efektivitāte

Izglītības iestādes pedagogi lielākoties ievieš pēdējo divu mācību gadu laikā profesionālās kompetences kursos iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences. To apliecina izglītības iestādes vadības noteiktās prioritātes un sasniedzamie rezultāti, mācību stundu/nodarbību vērojumu rezultāti, pedagogu prasme analizēt dažādas pedagoģiskās situācijas.

3.2.2.4.

Pedagogu noslodze un profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē

Pedagogiem tiek nodrošināta optimāla noslodze, kas atbilst izglītības iestādes un tās īstenotās izglītības programmas specifikai. Izglītības iestādē ir nodrošināta visu izglītības programmas mācību priekšmetu un jomu mācīšana). Izglītības iestādē tiek izstrādāta pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēma. Administrācija seko pedagogu darba kvalitātei un vērojumi apliecina, ka pusei pedagogu darba kvalitāte ir laba un/vai ļoti laba.

Turpināt novērtēt izglītības iestādes pedagogu profesionālās darbības kvalitāti atbilstoši izstrādātai novērtēšanas sistēmai.

3.2.2.5.

Pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma izglītības iestādē

Izglītības iestādē ir uzsākts veidots sistēmu pedagoģiskā personāla  darba pašvērtēšanai ne retāk kā reizi gadā. Pedagoģiskais personāls izvērtē savu profesionālo darbību, tai skaitā to, cik efektīvs bijis izglītības process un ikdienas darbība, identificē savas darbības stiprās puses un labas prakses piemērus, ar kuriem var dalīties ar citiem kolēģiem. Lielākā daļa pedagoģiskā personāla spēj argumentēti atbildēt par turpmāk nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi, pašu veicamo savas profesionālās darbības pilnveidei. Pedagoģiskais personāls izvērtē savu profesionālo darbību, ņemot vērā precīzus un uzticamus datus no dažādiem avotiem (piemēram, izglītojamo izaugsmes dinamikas, mācību stundu/ nodarbību vērošanas rezultātiem, izglītojamo sniegtas atgriezeniskās saites u.tml.).

Turpināt veikt pedagoģiskā personāla profesionālās darbības pašvērtēšanu

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.2.3.1.

Izglītības iestādes informācijas par tās īstenoto izglītības programmu ievadīšana un aktualizēšana VIIS

Izglītības iestāde ir aktualizējusi un nodrošinājusi šādas informācijas  pieejamību VIIS: (i) izglītības iestādes nolikums, kurā iekļauta aktuālā informācija par izglītības iestādes darbību un izglītības programmas īstenošanu, (ii) informācija par izglītības iestādes īstenoto izglītības programmu un apstiprināto mācību plānu, (iii) informācija par izglītojamo neattaisnotajiem kavējumiem un izglītības iestādes rīcību, lai risinātu problēmsituācijas ar konkrētajiem izglītojamiem. Izglītības iestāde savā vietnē ir ievietojusi izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojuma publiskojamo daļu.

3.2.3.2.

Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, aktualitāte un mūsdienīgums

Izglītības iestāde īsteno mūsdienīgu, aktuālu un pieprasītu izglītības programmu. Izstrādājot vai aktualizējot izglītības programmu, tiek ņemtas vērā tiesību aktos noteiktās prasības un citi faktori. Izglītības programmas izglītojamiem nodrošina iespējas apgūt mūsdienīgas nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences.

3.2.3.3.

Izglītības programmas īstenošanā iesaistīto izpratne par izglītības programmas mērķiem un 1-3 gadu laikā sasniedzamajiem  rezultātiem

Izglītības iestādē lielākajai daļai iesaistīto ir vienota izpratne par tās īstenotās izglītības programmas mērķiem un 1-3 gadu laikā sasniedzamajiem rezultātiem atbilstoši izglītības satura apguves plānojumam. Izglītības iestāde gada noslēgumā izvērtē izglītības satura apguves kvalitāti, ņem vērā izglītojamo ikdienas mācību sasniegumus, konstatētās  nepieciešamās  pārmaiņas ievieš izglītības procesa īstenošanā lielākā daļa pedagogu.

Sākoties jaunam mācību gadam, informēt vecākus par izglītības iestādes plānotajām  mācību gada prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem.

Prioritātes un sasniedzamos rezultātus izvietot vecākiem pieejamā vietā

3.2.3.4.

Izglītības iestādes pedagogu sadarbība, nodrošinot vienotu pieeju izglītības programmas īstenošanā

Lielākā daļa pedagogu plānveidīgi sadarbojas izglītības programmas īstenošanā, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu, tai skaitā nepieciešamo starppriekšmetu saikni, starpdisciplināro mācīšanos, caurviju prasmju, vērtību un tikumu apguvi, izglītības iestādē definēto audzināšanas prioritāro darbības virzienu trīs gadiem secīgu ieviešanu. Lielākā daļa pedagogu izprot savu lomu un vietu izglītības programmas īstenošanā, uzticas saviem kolēģiem, spēj minēt piemērus savstarpējai sadarbībai, skaidrot, kā konkrētajā mācību gadā īstenojamais mācību saturs iekļaujas kopējā izglītības programmas mērķu sasniegšanā. Atbilstoši izglītības programmai un tās specifikai izglītojamiem veidojas vai ir izpratne par attieksmi pret valsts simboliem, patriotismu un lojalitāti Latvijai.

Nodrošināt sadarbību starp programmu īstenošanas vietām, pedagogiem un darbiniekiem tajās

3.2.3.5.

Izglītības iestādes īstenoto mācību/ārpusstundu pasākumu efektivitāte, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu

Izglītības iestāde izvērtē darba plānā iekļauto pasākumu / aktivitāšu efektivitāti. Kopumā izglītības iestādē organizētie mācību un/vai ārpusstundu pasākumi ir pārdomāti, iekļaujas izglītības programmas mērķu sasniegšanā un papildina ikdienas mācību un audzināšanas procesu. Pedagogiem ir vienota izpratne par to, kādēļ tiek rīkots konkrētais pasākums un kāds ir tā mērķis. Atbildība par mācību un/vai ārpusstundu pasākumiem ir pedagogiem un administrācijas/vadības darbiniekiem.

Turpināt nodrošināt stundu neaizskaramības principu un ārpusstundu pasākumu plānveida organizēšanu

3.2.3.6.

Izglītības iestādes darbība mācību laika efektīvai izmantošanai, īstenojot izglītības programmu

Mācību gada  un mācību posmu sākuma un beigu laiks vienmēr tiek izmantots efektīvi un produktīvi, lai sasniegtu mācību mērķus, to apliecina izglītības iestādes darba plānojums un šajā laikā paveiktais. Izglītības iestādes darba organizācija ir plānota tā, lai izglītojamiem un pedagogiem ir iespējams savlaicīgi ierasties uz mācību stundām/nodarbībām, sagatavoties tām un visu paredzēto laiku veltīt produktīvam mācību darbam. Izglītības iestādes vadība iesaistās un risina gadījumus, kad tiek konstatētas problēmas, pēc nepieciešamības uzklausot visas iesaistītās puses.

3.2.3.7.

Izglītības iestādes darbība, īstenojot speciālās izglītības programmu (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmu)

Izglītības iestāde ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības speciālās izglītības programmas īstenošanā un piedāvā daudzpusīgas attīstības iespējas izglītojamiem, tai skaitā ir pieejams nepieciešamais atbalsta personāls, pedagogiem ir nodrošināta nepieciešamā kvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveide, ir pieejams mērķtiecīgs metodiskais atbalsts, izglītojamam tiek izstrādāts un sekmīgi īstenots individuālais izglītības programmas apguves plāns,  kurš regulāri tiek izvērtēts, precizēts un aktualizēts. Izglītības programma tiek īstenota sadarbībā ar izglītojamā vecākiem.

3.2.3.8.

Izglītības programmas īstenošanas kvalitāte dažādās struktūrvienībās (filiālēs) (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmu dažādās struktūrvienībās/filiālēs)

Izglītības iestāde nodrošina kvalitatīvu izglītības programmas apguvi dažādās tās izglītības programmas īstenošanas vietās, un to apliecina izglītības iestādes pašvērtēšanas rezultāti, definētie izglītības programmas kvalitātes mērķi un sasniegtie rezultāti. Izglītības iestādes pedagogi sadarbojas izglītības programmas īstenošanā un metodiskajā darbā, īstenojot vienotu organizatorisko, didaktisko un metodisko pieeju visā izglītības iestādē/izglītības programmas īstenošanas vietās. Dažādās izglītības programmas īstenošanas vietās ir atbilstošs nodrošinājums ar resursiem un infrastruktūru, lai kvalitatīvi īstenotu izglītības programmu.

Izglītības iestādes pedagogi turpina sadarboties izglītības programmu īstenošanā un metodiskajā darbā, īstenojot vienotu organizatorisko, didaktisko un metodisko pieeju visā izglītības iestādē/izglītības programmu īstenošanas vietās.

3.2.3.12.

Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas efektivitāte un kvalitāte

Izglītības iestāde sadarbībā ar dibinātāju ir izvērtējusi savus sasniedzamos rezultātus attiecībā uz piedāvāto izglītības programmu kontekstā ar skolu tīkla efektivitāti, ņemot vērā: (i) esošo / potenciālo izglītojamo skaitu izglītības programmā, (ii) pedagogu pieejamību un iestādes iespēju nodrošināt optimālu noslodzi pedagogiem, (iii) tuvākās izglītības iestādes, kurās tiek piedāvāta līdzīga veida izglītības programma un tajās pieejamā infrastruktūra un materiāltehniskie resursi kvalitatīvai izglītības programmas īstenošanai salīdzinošā skatījumā, (iv) izglītojamo sasniegumus ikdienas mācībās, (v) izglītojamo sasniegumus valsts pārbaudes darbos. Iegūtie izvērtējuma rezultāti apliecina esošās izglītības pakāpes izglītības programmas nepieciešamību izglītības iestādē un izglītības iestādes iespējas sasniegt un nodrošināt nepieciešamo izglītības kvalitāti izglītības programmas īstenošanā.

3.2.3.13.

Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu definēšana

Izglītības iestāde sadarbībā ar dibinātāju ir definējusi izglītības iestādes un izglītības programmas kvantitatīvos  un kvalitatīvos sasniedzamos rezultātus, kuri ir jāsasniedz katru gadu un izglītības programmas noslēgumā. Ir noteikts, kā tie tiks izmērīti.

3.2.3.15.

Izglītības iestādes izveidotā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūras ieviešanai (tiek izvērtēts, veicot jaunas izglītības programmas un/vai jaunas izglītības ieguves vietas novērtēšanu)

Izglītības iestāde veido iekļaujošu mācību vidi un īsteno vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūru. Izglītības iestādē ir izstrādāta kārtība vai rīcības plāns gadījumiem, kad kāds tiek fiziski un/vai emocionāli apcelts vai aizskarts. Personāls, izglītojamie un vecāki pārzina izstrādāto kārtību/rīcības plānu, pamana apcelšanas un aizskaršanas gadījumus un tos nekavējoties risina vai arī vēršas pie atbildīgajiem, lai informētu par notikušo. Izglītības iestādes vadībai  ir pierādījumi par izstrādātās kārtības/rīcības plāna efektivitāti. Problēmsituāciju gadījumā izglītības iestāde nodrošina atbalstu visiem iesaistītajiem.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.3.1.1.

Izglītības iestādes izpratne par faktoriem, kuri ietekmē izglītības pieejamību

Izglītības iestādē dažādām mērķgrupām (administrācijai, pedagogiem, izglītojamiem, vecākiem, dibinātājam) ir saskaņota un vienota izpratne par iespējamajiem faktoriem, kuri ietekmē izglītības pieejamību, un tās visu iesaistīto pušu faktiskā rīcība atbilst šai izpratnei. Izglītības iestādē ir skaidrība par tās pieejamību: (i) izglītības programmas piedāvājumu un gatavību īstenot citas izglītības programmas, (ii) sociālekonomiskajiem faktoriem, kuri sekmē izglītības pieejamību izglītojamiem, (iii) izglītības iestādes īstenoto pedagoģisko pieeju un tās atbilstību izglītojamo spējām, vajadzībām un interesēm, (iv) izglītības iestādes piedāvājuma atbilstību mainīgajām sabiedrības vajadzībām.

3.3.1.2.

Izglītības vides pieejamība un izglītības programmas īstenošana izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām (tiek izvērtēts vispārējā un profesionālajā izglītībā, izņemot profesionālās ievirzes izglītības iestādēs sportā un/vai īstenojot profesionālās ievirzes izglītības programmu sportā)

Izglītības iestāde nodrošina mūsdienīgus vides pieejamības risinājumus (izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem: uzbrauktuve un cita veida pielāgojumi, lai varētu iekļūt izglītības iestādē un izkļūt no tās, iespēja brīvi pārvietoties starp dažādām telpām un visos stāvos, nav sliekšņu vai pielāgoti sliekšņi un pielāgota tualete, t.sk. izglītojamiem invalīdu ratiņos; izglītojamajiem ar redzes traucējumiem: kāpņu pirmie un pēdējie pakāpieni ir marķēti ar spilgtām kontrastējošām krāsām, stāvos ir izvietotas norādes par attiecīgā stāva un telpu numuru, apzīmējumi ar vizuāliem apzīmējumiem utt.) un izglītības programmas prasībām atbilstošu īstenošanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām klātienē un/vai attālināti.

3.3.1.3.

Izglītības iestādes iespēju un piedāvājuma ietekme uz iespējām nodrošināt augstu izglītības kvalitāti (tiek izvērtēts vispārējā un profesionālajā izglītībā, izņemot profesionālās ievirzes izglītības iestādes, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestādes)

Izglītības iestādē ir pieejams plašs piedāvājums un tiek īstenotas darbības, kuras nodrošina augstāku izglītības kvalitāti, tai skaitā: (i) izglītības iestādē ir pilnas slodzes izglītības iestādes vadītājs, direktora vietnieks izglītības un audzināšanas jomā, direktora vietnieks saimnieciski administratīvajā darbā, lai nodrošinātu sekmīgāku pārvaldības kvalitāti, (ii) izglītības iestādei ir pieejams dibinātāja finansējums un cita veida piesaistīts finansējums mikroklimata un fiziskās vides jautājumu mērķtiecīgai sakārtošanai, ko apliecina izglītības iestādes attīstības plāns un cilvēkresursu attīstības stratēģija un pēdējo divu gadu laikā paveiktais, (iii) izglītības iestādei ir pieejams dibinātāja finansiāls un cita veida atbalsts  pakāpeniskai visu mērķgrupu iesaistei pieaugušo izglītībā, (iv) izglītības iestāde īsteno izglītojamo personības izaugsmi veicinošas izglītības programmas, lai sekmētu izglītojamo motivāciju mācīties, pašvadītas mācīšanās prasmes un izglītības iestādes organizācijas kultūras pilnveidi, jo īstenošanas procesā iesaistās viss pedagoģiskais personāls, (v) izglītības iestāde pilnveido un dažādo tās piedāvājumu izglītojamiem un citām tās mērķgrupām, izmantojot attālināto mācību sniegtās iespējas, (vi) izglītības iestādē pedagogiem tiek apmaksāta gatavošanās mācībām un citi papildus darbi, kuri ietekmē pedagogu motivāciju un darba kvalitāti, (vii) izglītības iestādē ir dažāda veida interešu izglītība (visi veidi – kultūrizglītība, interešu izglītība STEM jomā un sportā), kura nodrošina izglītojamiem iespējas pilnveidoties un iegūt daudzpusīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.

  Nodrošināt sniegto izglītības programmu kvalitāti, veicinot pedagogu un citu darbinieku  tālākizglītību speciālās izglītības jomā.

3.3.1.4.

Izglītības iestādes rīcība priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanā (tiek izvērtēts vispārējā un profesionālajā izglītībā, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestādes)

Izglītības iestādei sadarbībā ar dibinātāju ir izveidota sistēma priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai, tās darbība ir preventīva, visas iesaistītās puses zina par šīm iespējām un aktīvi tās izmanto. Izglītības iestādē mācības priekšlaicīgi netiek pārtrauktas.

3.3.1.6.

Izglītības iestādes rīcība, izvērtējot nepieciešamību licencēt speciālās izglītības programmu (tiek izvērtēts vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu un/vai vispārējās pamatizglītības programmu, sākot ar 2023./2024.māc.g.)

Izglītības iestāde regulāri izvērtē tās rīcībā esošo visu veidu informāciju par izglītojamiem pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmā (izglītojamo ikdienas mācību sasniegumi, izglītojamo sasniegumi diagnosticējošajos darbos, izglītojamiem nepieciešamais un sniegtais atbalsts, īstenojot mācību darba diferenciāciju un individualizāciju, atbalsta personāla veiktā izpēte un izglītojamo spēju diagnostika u.tml.), un  pēc nepieciešamības  ne vēlāk kā nākamajā mācību gadā izglītības iestādē tiek licencēta jauna izglītības programma izglītojamiem, kuriem nepieciešams uzsākt mācības speciālās izglītības programmā.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.3.2.1

Izglītības iestādes darbs, iegūstot informāciju un datus par izglītojamo, vecāku un personāla drošību un psiholoģisko labklājību

Izglītības iestāde (reizi mācību gadā) iegūst datus un informāciju, kura apliecina, ka lielākā daļa (70,4%) skolēni jūtas droši skolā un tās apkārtnē, vecāki un personāls vērtē iestādes mikroklimatu, fizisko un emocionālo vidi kā drošu. Tas veicina visu pušu psiholoģisko labklājību un motivāciju turpināt mācības un darbu izglītības iestādē. Anketēšanā piedalījās 57% iespējamo respondentu, apzinoties anketēšanas rezultātu ietekmi uz izglītības iestādes darba kvalitāti un sasniedzamajiem rezultātiem.

Izvērtēt iestādes mikroklimatu, fizisko un emocionālo vidi kā drošu, anketējot izglītojamos, vecākus, darbiniekus divas reizes mācību gadā, lai iegūtu precīzākus rezultātus, mikroklimatam, vides izvērtējumam.

3.3.2.2.

Izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumu ievērošana

Izglītības iestāde, iesaistoties visām mērķgrupām (pedagogiem, izglītojamiem, atbalsta personālam, vecākiem), ir izstrādājusi iekšējās kārtības un drošības noteikumus, darba kārtības noteikumus, trešo personu uzturēšanās noteikumus izglītības iestādē, vienlaikus nosakot kvantitatīvos rādītājus, kuri ļauj izvērtēt izglītojamo, personāla un vecāku izpratni par nepieciešamību ievērot izstrādātos noteikumus.

Visas iesaistītās puses izprot noteikumu nozīmi, saredz savu personīgo atbildību par to ievērošanu, kā arī var minēt un atpazīt gadījumus, kuros noteikumi nav tikuši ievēroti.

Izstrādāt sistēmu, kura ļauj izvērtēt izglītojamo, personāla un vecāku izpratni par nepieciešamību ievērot izstrādātos noteikumus, pamatojoties uz kvantitatīvajiem rādītājiem.

3.3.2.3.

Izglītības iestādes fiziskā drošība un ar to saistīto risku identificēšana un novēršana

Izglītības iestāde, sadarbībā ar bērnu psihologu ir izstrādājusi sistēmu, kā sekot līdzi un kā rīkoties fiziskās drošības apdraudējumu gadījumos (piemēram, vardarbība, ņirgāšanās, bulings, ārkārtas situācijas u.tml.). Informācija par fiziskās drošības pārkāpumiem tiek apkopota, analizēta,  plānojot tūlītēju rīcību un turpmāko preventīvo darbu, lai mazinātu fiziskās drošības apdraudējuma iespējas. Atbildība par šiem jautājumiem ir uzticēta noteiktam izglītības iestādes darbiniekiem, struktūrvienības vadītājam.

Visās situācijās, kad novērojams vai identificēts gadījums,  izglītības iestāde veic preventīvo un reaktīvo darbu gan ar vardarbības un/vai tās draudu upuri, gan ar varmāku, gan ar lieciniekiem. Izglītības iestādes vadība fiziskās drošības problēmas un vardarbības gadījumus ir gatava risināt, iesaistot visas puses, tostarp no citām institūcijām, ja tas būtu nepieciešams, lai izprastu situāciju un novērstu šādu situāciju atkārtošanos.

Izglītības iestādē ir izstrādāta kārtība, kā rīkoties ārkārtas gadījumos, tā ir preventīvi pārbaudīta, izrunāta, to pārzina gan darbinieki, gan izglītojamie.

Rūpēties, lai visās koplietošanas telpās, klasēs ir videonovērošanas kameras, kuru ieraksti  nodrošina kvalitatīvu konfliktu risināšanu pēc būtības, izslēdzot atstāstīšanas metodes neprecizitātes.

3.3.2.4.

Emocionālā drošība izglītības iestādē un ar to saistīto risku novēršana

Izglītības iestādē ir saskaņota un vienota visu pušu (izglītojamo, pedagogu, darbinieku, vecāku) izpratne par faktoriem, kuri ietekmē emocionālo drošību izglītības vidē (piemēram, mobings, ņirgāšanās, bosings, apcelšana u.tml.), tai skaitā arī attiecībā uz digitālo vidi.

Izglītības iestāde veic izglītojošu darbu, palīdzot apgūt izglītojamiem, personālam un vecākiem emocionālās drošības jautājumus (piemēram, garīgās veselības, cieņpilnas komunikācijas, sociāli emocionālā mācīšanās, uzvedība digitālajā vidē u.tml. jautājumi), to integrējot izglītības procesā vai arī tam papildus pievēršot uzmanību, apzinoties, kam un cik bieži veicama pārraudzība un/vai sniedzams atbalsts.

Izglītības iestāde organizē darbiniekiem, vecākiem, izglītojamajiem regulāras apmācības, kopā ar bērnu psiholoģi, kura ir skolas komandā. Iknedēļu, bērnu psihologs ir klātesošs stundās, starpbrīžos, lai preventīvi vērotu un novērstu, iespējamus riskus.

Kopā ar bērnu psiholoģu ir izstrādāta punktu sistēma, bērnu labbūtības un labsajūtas celšanai, izglītības iestādē. Vecāki ir informēti un apmācīti, punktu sistēmas ietvaros, lai veidotu vienotu sistēmu, bērnu labbūtības veicināšanā skolā, mājās un ārpus tām.

Izglītības iestāde katru gadu pārrauga, izvērtē esošo kārtību, pielāgo to, lai stiprinātu emocionālo drošību ne tikai izglītības iestādē, bet arī digitālajā vidē. Izglītības iestādei ir informācija un dati, kuri apliecina pēdējo divu gadu laikā veiktās izmaiņas un to, ka 90% izglītojamie un darbinieki izglītības iestādē jūtas emocionāli droši. Ikkatrs tiek uzklausīts un ikkatrs zina, ka droši var runāt ar vadību, kolēģiem, lai atrisinātu kādu emocionālu pārdzīvojumu.

Nodrošināt lielāku skaitu nodarbības ar bērnu psihologu un citiem speciālistiem, darbinieku un vecāku izglītošanā, zināšanas un prasmes  sniegtu vēl lielāku atbalstu risku novēršanā.

3.3.2.5.

Izglītības iestādes personāla un izglītojamo labizjūta

Izglītības iestāde veicina piederības un kopienas izjūtu, to raksturo vienotas definētās vērtības un prasības attiecībā uz katra izglītojamā un darbinieka uzvedību un cieņpilnām attiecībām. Izglītības iestādei, 12 pastāvēšanas gadu laikā, ir izveidotas tradīcijas, kuras vieno visas iesaistītās puses. Izglītojamie, darbinieki un vecāki aktīvi iesaistās un sadarbojas labizjūtas veicināšanā, tiem ir uzticēta atbildība par noteiktām aktivitātēm un pienākumiem, tie labprāt uzņemas rūpes viens par otru un/vai par izglītojamiem, kuriem ir ar izglītības vidi, ar sociālo vidi, ar veselību un/vai ar ģimeni saistīti riski priekšlaicīgi pārtraukt mācības. Izglītības iestāde attīsta spēcīgu piederības sajūtu kopienai, kas ir pozitīva, taisnīga, cieņpilna un iekļaujoša, jau 12 gadus. Piederības sajūta tiek veidota klases/grupas un izglītības iestādes līmenī.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.3.3.1

Izglītības iestādei pieejamie materiāltehniskie resursi izglītības programmas īstenošanai

Izglītības iestādei ir atbilstošs dažādu materiāltehnisko resursu klāsts, kas ir nepieciešams un izmantojams, lai īstenotu izglītības programmu. Vismaz reizi gadā izglītības iestādes vadība izvērtē resursu nodrošinājumu (resursu skaitu, darba kārtību un atbilstību mūsdienu vajadzībām). Pedagogi lielākoties  ir apmierināti ar pieejamajiem un nodrošinātajiem resursiem. Iekārtas un resursi pedagogiem tiek piešķirti taisnīgi, izvērtējot pedagoga kompetenci un vēlmi tos izmantot mācību un audzināšanas procesā. Pārsvarā visiem pedagogiem ir saprotama kārtība, kā pieteikt viņu darbam vajadzīgās iekārtas un resursus un kā pamatot to nepieciešamību. Gadījumos, kad iekārtas un/vai resursi nav pieejami izglītības iestādē, par to pieejamību ir noslēgts līgums ar citu izglītības iestādi par to izmantošanu. Lēmumu pieņemšana par resursu un iekārtu iegādi ir pamatota un atbilst izglītības iestādes attīstības prioritātēm.

Papildināt materiāltehnisko resursu klāstu, izmantojot Sociālā uzņēmuma granta projekta sniegtās iespējas. Nepieciešamo resursu saraksti, tiek veidoti, kopā ar darbiniekiem, pedagoģisko un atbalsta personālu, iesaistot vecāku padomi.

3.3.3.2.

Izglītības iestādei pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālie resursi izglītības programmas īstenošanai

Izglītības iestādē ir kvalitatīva IKT infrastruktūra un nodrošinājums, pēc pieprasījuma tas ir pieejams visiem pedagogiem, darbiniekiem. Pēc iespējas digitālās tehnoloģijas tiek integrētas mācību procesā, nosakot, kādus mācību mērķus šīs tehnoloģijas palīdzēs sasniegt (piemēram, attīstīt digitālās un citas prasmes), tomēr tā lielākoties ir atsevišķu pedagogu iniciatīva, nevis izglītības iestādē vispārpieņemta prakse. Izglītības iestādē tās darbības efektivitātes procesu uzlabošanai tiek ieviestas digitālās sistēmas (piemēram, elektroniskai saziņai, dokumentu un materiālu glabāšanai, vecāku un sabiedrības informēšanai u.tml.). Izglītības iestāde rūpējas par datu drošību un privātumu atbilstoši tiesību aktos noteiktajam. Lielākajai daļai izglītības iestādes darbinieku darbā ar IKT tiek nodrošināts pietiekams tehniskais atbalsts. Ir sadarbības līgums ar uzņēmumu AS CAPITAL, par digitālā nodrošinājuma  uzturēšanu, kvalitatīvu ikdienas apkopi. Izglītības iestādē ir attālināto mācību īstenošanai nepieciešamais nodrošinājums.

Pilnveidot un papildināt attālinātā mācību procesa nodrošināšanu ar digitāliem rīkiem, programmatūru un materiāliem, metodēm, pedagogu tālākizglītību, digitālajās pratībās.

3.3.3.3.

Izglītības iestādes materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantošanas efektivitāte

Izglītības iestādē tiek pārraudzīts un izvērtēts resursu izmantošanas biežums, pieejamība un efektivitāte. Gan izglītības iestādes vadība, gan pedagogi, gan izglītojamie mācību stundu/nodarbību laikā un ārpus tām pastāvīgi un atbildīgi lieto izglītības iestādē pieejamos resursus un iekārtas.

Papildināt digitālo rīku klāstu, lai izglītojamiem ir iespējams izvēlēties resursus un iekārtas no izglītības iestādes piedāvātā klāsta un lietot tās patstāvīgi, lai sasniegtu savus individuālos mērķus.

3.3.3.4.

Izglītības iestādes telpu atbilstība mācību un audzināšanas procesam

Izglītības iestādes telpu izmērs un funkcionalitāte atbilst normatīvajos aktos noteiktajam, ko apliecina pārraugošo institūciju sniegtie atzinumi.

Izglītības iestāde rūpējas par mācību procesu kavējošo faktoru novēršanu (piemēram, mācību procesā tiek nodrošināta atbilstoša gaisa kvalitāte, apgaismojums, temperatūra, tiek novērsti trokšņi u.c.).

Izglītības iestādes apskate apliecina, ka:

(I) ēdamtelpu izmērs un aprīkojums ir atbilstošs izglītojamo skaitam, kas tās vienlaicīgi apmeklē,

(II) telpās var ērti pārvietoties, tajās ir pietiekami plašas ejas,

(III) pārvietošanos neapgrūtina vadi, kabeļi un citi objekti,

(IV) izglītības iestādes telpas ir tīras un drošas,

(V) atsevišķas darba telpas ir pieejamas atbalsta personālam un tehniskajiem darbiniekiem,

(VI) katram pedagogam ir pieejamas atpūtas un darba telpas,

(VII) izglītojamiem ir pieejama atpūtas zona.

Iestādē visi nosauktie faktori ir sakārtoti un atbilstoši sekmīgam mācību un audzināšanas procesam.

Mācību telpas personālam un izglītojamiem rada vēlmi nākt uz izglītības iestādi, uzturēties un mācīties tajā.

3.3.3.5.

Izglītības iestādes apkārtējās teritorijas un telpu multifunkcionalitāte

Izglītības iestādes ēkas un telpas ir funkcionālas (tai skaitā zaļā zona sporta nodarbībām, aprīkojums, āra klases, siltumnīca, parks, zaļā zona), tās veicina mācīšanos, ir daudzveidīgas un pielāgojamas dažādām izglītības iestādes darbinieku un izglītojamo vajadzībām. Mācību telpām ir daudzfunkcionāls pielietojums.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.4.1.1

Izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas darba plānošanas sistēma un efektivitāte

Vadītājs sekmīgi vada izglītības iestādes stratēģiskās attīstības plānošanu, ikgadējās darbības plānošanu un ikdienas darba plānošanu. Plānošanas procesā tiek ņemtas vērā valstī noteiktās izglītības attīstības prioritātes, kas atspoguļojas attīstības plānā vai attīstības stratēģijā, ikgadējo prioritāšu noteikšanā un izglītības iestādes darba plānā. Attīstības plānošanu raksturo kvantitatīvi un kvalitatīvi sasniedzamie rezultāti, kuri ļauj pamatoti izvērtēt paveikto darbu. Plānošanas procesā iesaistās lielākā daļa mērķgrupu, ir definēta iestādes misija, vīzija un vērtības.

3.4.1.2.

Izglītības iestādes vadītāja, izglītības iestādes darba, izglītības programmas īstenošanas pašvērtēšanas kvalitāte un efektivitāte

Vadītājs nodrošina savas, izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas pašvērtēšanu katru gadu. To apliecina šie faktori:

(I) pašvērtēšanas process ir integrēta izglītības iestādes darba daļa, kurā tiek iegūta informācija un dati par plānošanas procesā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, tiek apkopota aktuālā statistiskā informācija par izglītības iestādes darbības, izglītības programmas īstenošanas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitāti pēc vienotas valstī noteiktas metodikas,

(II) pašvērtēšanas procesā iesaistās visas mērķgrupas,

(III) pašvērtēšanā tiek izmantotas trīs un vairāk kvalitātes vērtēšanas metodes, kuras nodrošina iespēju efektivizēt izglītības iestādes darbu: dokumentu analīze, aptaujas, stundu/nodarbību vērošana, sarunas ar pedagogiem, darbiniekiem, vecākiem, diskusijas par prioritāšu īstenošana

(IV) pašvērtēšanas procesa kvalitāti un efektivitāti apliecina jomu “Atbilstība mērķiem”, “Kvalitatīvas mācības” un “Iekļaujoša vide” vidējais vērtējums un kopējais izglītības iestādes darba kvalitātes pieaugums pēdējo divu gadu laikā,

(V) visas mērķgrupas izprot pašvērtēšanas procesa būtību, tajā regulāri iesaistās, tādējādi nodrošinot iespējas pilnveidot izglītības iestādes darba kvalitāti un efektivitāti.

3.4.1.3.

Personāla pārvaldības efektivitāte

Vadītājam ir izpratne par dažādām metodēm, kas pārsvarā nodrošina efektīvu personāla pārvaldību. Vadītājs deleģē pienākumus un atbildību pamatā administrācijas darbiniekiem un pedagogiem, reizēm konkrētu vadības uzdevumu veikšanā iesaistot citu mērķgrupu pārstāvjus. Administrācijai un citiem iesaistītajiem ir izpratne par kopīgi sasniedzamajiem rezultātiem, un iestādē lielākoties raksturīga iesaistīto pozitīva labbūtība. Personāls pamatā ir stabils, profesionāls, vēlas sasniegt iestādes kopīgi definētos mērķus; personāla mainība pamatā notiek objektīvu iemeslu dēļ. Vadītāja prasme īstenot sekmīgu personāla vadību dod iespēju  sasniegt optimālus darba rezultātus, ko apliecina izglītības iestādes pašvērtēšanas rezultāti, kuri lielākoties ir stabili un optimālā līmenī, un izglītības iestādes vadītāja definēto mērķu sasniegšana. Kolektīvs ir gados jauns, katru mācību gadu, mūsu kolektīvā piedzimst mazulīši, par kuriem esam ļoti priecīgi.

3.4.1.4.

Izglītības iestādes vadības komandas darba efektivitāte un sasaiste ar izglītības attīstības un/vai nozares politikas mērķiem

Vadītājs izveido vadības komandu, kura nodrošina izglītības iestādes profesionālu pārvaldību un augstu darbības efektivitāti, regulāri aktualizē un precizē kopā ar dibinātāju izvirzītos mērķus, tos sasniedz un/vai pārsniedz, nodrošinot kvalitatīvas mācības un iekļaujošu vidi valsts izglītības attīstības un/vai nozares politikas mērķu sasniegšanai.

3.4.1.5.

Izglītības iestādes vadītāja zināšanas un izpratne par finanšu un resursu efektīvu pārvaldību

Vadītājam ir nepieciešamās zināšanas un izpratne par iestādes finanšu un materiāltehnisko resursu efektīvu pārvaldību. Vadītājs nemitīgi  piesaista finanšu resursus no dažādiem avotiem  (kredīti, aizņēmumi, esošo līdzekļu saimnieciska pārvaldība), ir izveidots sociālais uzņēmums, un 2025.gadā pirmo reizi, skolas pastāvēšanas vēsturē, būs iespēja iesniegt ALTUM Sociālā uzņēmuma granta pieteikumu, un apgūt granta finanšu līdzekļus, uzlabojot uzņēmuma materiālo situāciju, un efektīvi tos izmantot.

3. 4.1.6.

Visu procesu efektivitātes paaugstināšana izglītības iestādē, īstenojot izglītības programmu

Vadītājs nodrošina visu procesu efektivitātes paaugstināšanu izglītības programmu īstenošanā, to raksturo vērtējums “labi” un augstāk 4 – 6 izglītības kvalitātes kritērijos, vērtējums “jāpilnveido” nav vairāk kā 1 – 2 izglītības kvalitātes kritērijos.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.4.2.1.

Izglītības iestādes vadītāja zināšanas, izpratne par izglītības iestādes darbības tiesiskumu, prasme izstrādāt un atjaunot tiesību aktus

Vadītājam ir pietiekamas zināšanas par iestādes darbības tiesiskuma jautājumiem un vadītāja atbildību. Vadītājs nodrošina iestādes darbības tiesiskumu. Vadītājs sadarbībā ar jomas speciālistu izstrādā iekšējos normatīvos aktus, veic to atjaunošanu atbilstoši reālajai situācijai.

3.4.2.2.

Izglītības iestādes vadītāja zināšanas par līderības stratēģijām un taktikām, prasme pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību

Vadītājam ir plašas zināšanas un kompetence izmantot ikdienas darbā dažādas līderības stratēģijas un taktikas, kuras palīdz īstenot demokrātisku lēmumu pieņemšanu izglītības iestādē. Vadītājs, konsultējoties ar visiem iesaistītajiem (vadības komanda, pedagogi, darbinieki, izglītojamie, vecāki), patstāvīgi, argumentēti un demokrātiski vada lēmumu, tai skaitā nepopulāru,  pieņemšanas procesu, uzņemas atbildību un prot vadīt krīzes situācijas.

3.4.2.3.

Izglītības iestādes vadītāja komunikācija

Vadītājam ir plašas zināšanas un kompetence stratēģiskajā komunikācijā, iekšējā komunikācijā, krīzes komunikācijā un starpkultūru komunikācijā. Tā nodrošina teicamu pārvaldību izglītības iestādē. Vadītājs spēj brīvi  komunicēt dažādās auditorijās un situācijās, apzināti pielietojot savu komunikācijas kompetenci, lai sasniegtu personīgos un iestādes izvirzītos mērķus. Vadītāja viedoklis/runa ir mērķtiecīga, argumentēta un loģiska. Vadītājam ir augsta profesionalitāte medijpratībā un digitālajā pratībā, ko apliecina viņa sekmīgi īstenota publiskā komunikācija, tai skaitā sociālajos tīklos.

3.4.2.4.

Izglītības iestādes vadītāja kompetence sniegt un saņemt atgriezenisko saiti, veidojot mācīšanās organizācijā kultūru izglītības iestādē

Vadītājs prot sniegt profesionālu un uz izaugsmi vērstu atgriezenisko saiti saviem darbiniekiem tajā:

(i) iekļaujot potenciāli pilnveidojamās uzvedības variantus,

(ii) modelējot vēlamo vai nevēlamo rīcību / redzējumu / emocijas u.tml.,

(iii) vadot sarunu, izmantojot koučinga un citas sarunu vadīšanas pieejas. Vadītājs spēj mazināt savu emocionālo ietekmi uz atgriezeniskās saites saņēmēju, pēc iespējas ņemot vērā  arī saņēmēja personības iezīmes (zināšanas, pieredzi, uztveres īpatnības utt.).

Saņemot atgriezenisko saiti par savu profesionālo darbību, vadītājs jūtas emocionāli stabili, izprotot nepieciešamību to saņemt. Vadītājs spēj profesionāli iesaistīties sarunā, gan saņemot pozitīvu, gan uz izaugsmi vērstu atgriezenisko saiti, prasmīgi argumentējot savu profesionālo darbību, sasaistot to ar savām personības iezīmēm un/vai vērtībām, kuras raksturīgas izglītības iestādē. Vadītājs prot apkopot saņemto atgriezenisko saiti un modelēt turpmāko profesionālo darbību, kura varētu sekot.

Vadītājs ir ieviesis mācīšanās organizācijā kultūru izglītības iestādē, un to raksturo vadītāja un cita personāla regulāra atgriezeniskās saites sniegšana un saņemšana par profesionālās darbības jautājumiem, kuras sasniedzamais rezultāts ir izglītības kvalitātes paaugstināšana un katra iesaistītā profesionālās darbības pilnveide.

3.4.2.5.

Izglītības iestādes vadītāja ētiskums

Vadītāja darbība ir augsti ētiska, tā atklāj vārdu un darbu saskaņu un respektē iestādes definētās vērtības sadarbībai. Vadītājs prot cieņpilni paust savu redzējumu, arī gadījumos, kad nepieciešams paust nepopulāru viedokli gan publiskajā, gan iekšējā komunikācijā. Vadītājs ir definējis arī personīgās vērtības un/vai principus, konsekventi rīkojas saskaņā ar tiem.

3.4.2.6.

Izglītības iestādes vadītāja izpratne par izglītības attīstības, tostarp izglītības kvalitātes, un/vai nozares politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem

Vadītājs iesaistās izglītības attīstības, izglītības kvalitātes un nozares politikas plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā valsts līmenī. Vadītājs īsteno savu darbību izglītības iestādē, ņemot vērā valstī noteiktos izglītības un nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī popularizē savas izglītības iestādes paveikto kā labas prakses piemēru valsts politikas īstenošanā.

3.4.2.7.

Izglītības iestādes vadītāja profesionālā kompetence audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās jautājumos

Vadītājam ir plašas zināšanas un izpratne par audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās jautājumiem, lai vadītu izglītības iestādi, kā arī zināšanas par pedagoģijas, skolvadības un pārvaldības aktualitātēm. Vadītājs vada speciālās izglītības mācību jomas darbu, ir mācīšanās konsultants un speciālās pedagoģijas kursu lektors.

N.p.k.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

3.4.3.1.

Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību

Izglītības iestādes vadītājs un dibinātājs ir viena persona. Sadarbība ir uz izaugsmi un attīstību vērsta.

Lai izglītības iestāde varētu attīstīties mūsdienīgi augošā progresijā, jāpiesaista investori

3.4.3.2.

Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar vietējo kopienu un/vai nozares organizācijām

Izglītības iestādes vadītājam/ dibinātājam ir sadarbība ar Rīgas, Valmieras, Ropažu, Mārupes, Ādažu, Ķekavas pašvaldībām. Izglītības iestāde kā sociālais uzņēmums sastāv Sociālo uzņēmumu asociācijā, Privātskolu asociācijā.

Jāturpina piedalīties Sociālo uzņēmumu asociācijas rīkotajos pasākumos, uzsverot privātās izglītības vērtības.

3.4.3.3.

Izglītības iestādes vadītāja rīcība, veidojot izziņas un inovāciju organizācijas kultūru izglītības iestādē

Izglītības iestādes vadītājs motivē komandu inovāciju izpētē, motivē un atbalsta piedalīšanos dažādos projektos, kas saistīti ar skolotāju un citu darbinieku tālākizglītību, izaugsmi. pirmsskolas komanda ir atbalstīta projektā “Līderis manī”. Regulāri tiek organizēti kultūras pasākumu, teātru un citu pasākumu apmeklēšana, komandas saliedēšanai un kultūras baudīšanai.

Ieviest inovācijas mācību procesa pilnveidē. Attīstīt jaunu programmu izstrādni, kuras būs pieprasītas izglītības sistēmā, tuvākajā nākotnē. Turpināt kolektīva un vecāku izglītošanu.

3.4.3.4.

Izglītības iestādes vadītāja rīcība savstarpējās pieredzes apmaiņai un komanddarbam izglītības iestādē

Izglītības iestādes dibinātājs / vadītājs atbalsta un motivē komandu doties pieredzes apmaiņas braucienos pie citām izglītības iestādēm, kā arī regulāri tiek uzņemti ciemiņi no citiem reģioniem, pieredzes apmaiņai, saistībā ar Ekoskolu programmu, Vides izglītību, Sociālo izņēmumu.

Atrast laiku, lai biežāk notiktu savstarpēji tīklošanās pasākumi un pieredzes apmaiņa klātienē starp struktūrvienībām.

3.4.3.5.

Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītojamo vecākiem

Izglītības iestādes vadītājs ir personīgi pazīstams ar visiem izglītojamo vecākiem. Tiek sniegta regulāra psiholoģiska un praktiska palīdzība, ikkatram, brīžos, kad tas ir nepieciešams. Sadarbība ir cieša, īpaši ar speciālo izglītības programmu bērnu vecākiem. Izglītības iestādes vadītāja ir arī speciālais pedagogs, kanisterapeits.

3.4.3.6.

Izglītības iestādes vadītāja rīcība, nodrošinot izglītības iestādes padomes/konventa un izglītojamo pārstāvības institūcijas darbību

Skolā darbojas Skolas padome, Vecāku padome, izglītojamo Ekopadome / Zaļās lapas, kas visi kopā un pakārtoti pieņem lēmumus skolas sabiedriskās dzīves jomās un mācību procesa norisēs.

Institūcija

Sadarbības raksturojums

Izglītības portāls uzdevumi.lv

Teorija, uzdevumi un testi 1.-9. klases mācību priekšmetos.

letonika.lv

Letonika.lv - abonējams tiešsaistes mācību līdzeklis

Izglītības portāls skolo.lv

Skola2030 veidoti e-kursu paraugi. Iespēja skolotājam veidot savu e- kursu.

E-klase.lv

Mācību procesa atspoguļojums e-vidē.

Izdevniecība Skolas Vārds

Mācību un metodisko līdzekļu nodrošinājums.

Moodle platforma

Mācību pārvaldības sistēma mācību resursu nodrošināšanai tālmācībā.

soma.lv

teorija, uzdevumi un testi 1.-9. klases mācību priekšmetos

SIA CAPITAL

Nodrošina IT jomu (datortehniku, programmnodrošinājumu) mācību procesa organizēšanai

Programma JENOTS

Nodrošina ēdienkaršu sastādīšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

IzdevniecĪba ZVAIGZNE ABC

Izdevniecība RAKA

e-grāmatas, grāmatas un citi materiāli, kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai

Biedrība “Mīlēt izglītoti”

Pedagogu tālākizglītības kursi, pedagogu un vecāku apmācība audzināšanas metodēs

Prioritātes

Izvērtējums un rezultāti

1. Personības garīgā higiēna, labizjūta – audzināšanas procesā pilnveidot skolēnu emocionālo noturību, prasmi pārvarēt izaicinājumus.

2. Stiprināt piederības izjūtu dzimtajai vietai.

3. Pašmotivēta izziņas darbība; patriotisms un pilsoniskā līdzdalība; personības attīstība un vērtībizglītība

4. Ekoskolu programmas “Atkritumi” un 7 soļu iekļaušana mācību un audzināšanas darbā.

Pamatskolā audzināšanas darbs tiek īstenots ne tikai iknedēļas mācību stundās, bet arī, rīkojot ārpus klašu aktivitātes. Audzināšanas stundu laikā tiek aplūkoti temati, kas veicina pašizaugsmi, rosina būt patriotiskiem un veidot iekļaujošu sabiedrību. Bērni piedalās vides dienās, lai atbalstītu Ekoskolu iniciatīvas un rūpētos par vidi. Ārpus stundām bērni tiek iepazīstināti ar latvju svētkiem, svinot dažādus gadskārta svētkus, lai stiprinātu piederības sajūtu. Ņemot vērā, ka skolā mācās arī skolēni, kuri atceļojuši no ārvalstīm, piederības sajūtas veicināšana ir nozīmīga skolēna labsajūtai. Turklāt, pamatskolā tiek īstenotas ekskursijas un pārgājieni, kas ļauj iepazīt ne tikai tuvāko apkārtni, bet arī Latvijas nozīmīgākās kultūras vietas.  

Pirmsskolā audzināšanas darbs tiek īstenots, integrējot audzināšanas jautājumus/prioritātes rotaļnodarbībās. Pateicoties aktīvai vecāku līdzdalībai un Ekoskolas programmas aktivitātēm, kā arī iestādes vadības un pedagogu iniciatīvām pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs, aktīvs pilsoniskums tiek uzturēts un īstenots izglītības iestādē gan dažādu pasākumu, gan sociāli aktīvu un atbildīgu iniciatīvu veidā. Visi izglītojamie un pedagogi iesaistās Ekoskolas programmas īstenošanā. Ir arī vecāku atbalsts.

Labi darbojas saziņa ar ģimenēm

– pedagogi katru nedēļu informē vecākus par nākamās nedēļas tēmu, mācību jomās veicamajām aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Nedēļai beidzoties, vecāki saņem informāciju par paveikto.

Konkursa, sacensību, olimpiādes nosaukums

vieta/

dalība

dalībnieki

Atbildīgais pedagogs

Vides izglītības fonds, Eksoskolu programma;

LIFE programmas integrēts projekts “No atkritumiem uz resursiem”

Starptautiskā atzinība Zaļais karogs 12. gadu

Pirmsskola, visa izglītības iestāde

Koordinators Ieva Mangule, piedalās visi darbinieki

SIA ZAAO, Dabas un tehnoloģiju parks URDA, akcija  “Bio loģiski”

1. vieta, 100 eiro dāvanu karte “Brain games”, diplomi

visa izglītības iestāde

Koordinators Ilze Vanaģele-Abula, piedalās visi darbinieki

Valmieras Integrētā bibliotēka, bērnu apkalpošanas nodaļa “Mana grāmatu karaliene”

Diplomi, balvas

2.jaunākā grupa “Bērzs”,

sagatavošanas grupa “Liepa”

Ilze Vanaģele-Abula,

Ieva Mangule

Valmieras Integrētā bibliotēka, bērnu apaklpošanas nodaļa, grāmatu Bingo “Piedzīvojumu straumē” ·

Diplomi un balvas

2.jaunākā grupa “Bērzs”, vecākā grupa “Pīlādzis”

sagatavošanas grupa “Liepa”

Ilze Vanaģele-Abula, Inese Brolīte,

Ieva Mangule

VENDEN 2025. gada bērnu zīmējumu konkurss “Ūdens mūsu pasaulē”

Diplomi, sienas un galda kalendāri

2.jaunākā grupa “Bērzs”,

sagatavošanas grupa “Liepa”

Ilze Vanaģele-Abula,

Ieva Mangule

Latvijas agronomu biedrība,

akcija “Mana zaļā palodze” 2025.

Diplomi

2.jaunākā grupa “Bērzs”,

sagatavošanas grupa “Liepa”

Ilze Vanaģele-Abula,

Ieva Mangule

Bērnu centrs “Kā mājās”

Diplomi

Vidzemes reģiona Lego robotikas sacensības

Ieva Mangule

Centralizētais eksāmens

Kārtotāju skaits

Vidējais vērtējums skolā, %

Vidējais vērtējums valstī, %

Salīdzinot pret valsts vidējo vērtējumu, %

Angļu valoda

2

51

63,9

-12,9

Latviešu valoda

2

65,7

59,1

+6,6

Matemātika

2

20

50,5

-30,5

Centralizētais eksāmens

Kārtotāju skaits

Vidējais vērtējums skolā, %

Vidējais vērtējums valstī, %

Salīdzinot pret valsts vidējo vērtējumu, %

Angļu valoda

4

69,5

65,8

+3,7

Latviešu valoda

4

51

58,5

-7,5%

Matemātika

5

13,4

53,8

-40,4

Elements

Uzdevumi

Izpilde

2.1.

2.1.1. Ir nepieciešams izglītības iestādes vadībai aktualizēt pedagogiem nepieciešamību individuālo sarunu un konsultāciju uzskaites ierakstiem e - klases žurnālā, kas ļauj pedagogiem ikdienas mācību procesā veikt izglītojamo mācību un sociālo prasmju uzskaiti un veikt jēgpilnu atgriezenisko saiti izglītojamo vecākiem mācību gada noslēgumā par izglītojamo zināšanu, prasmju un kompetenču izaugsmi.

Informāciju par paveikto iekļaut izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumā par 2025./2026.mācību gadu, kas tiks publiskots izglītības iestādes mājaslapā līdz 2026. gada 1. novembrim.

2.1.2.      Ir nepieciešams pilnveidot pedagogu sadarbību ar atbalsta personālu ikdienas mācību un audzināšanas procesā, ņemot vērā atbalsta personāla sniegto informāciju un ieteikumus, un pielāgot mācības konkrētiem izglītojamiem ar zemiem mācību sasniegumiem.

Informāciju par paveikto iekļaut izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumā par 2025./2026.mācību gadu, kas tiks publiskots izglītības iestādes mājaslapā līdz 2026. gada 1. novembrim.

Iekļauts 2025./2026.mācību gada plānā

Iekļauts 2025./2026.mācību gada plānā

2.2.

2.2. Ir nepieciešams izglītības iestādes vadītājai kopā ar vadības komandu un sadarbībā ar pedagogiem veikt pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšanu, tai skaitā izstrādāt novērtēšanas kārtību, lai motivētu pedagogus noteikt savas profesionālās darbības vajadzības un izglītības iestādes administrācijai iegūt datus par mācīšanas kvalitāti izglītības iestādē.

Informāciju par paveikto iekļaut izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumā par 2025./2026.mācību gadu, kas tiks publiskots izglītības iestādes mājaslapā līdz 2026. gada 1. novembrim.

Uzsākta pedagogu profesionālās kvalitātes vērtēšana