SIA VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA

Reģ. Nr. LV40203308694

Juridiskā adrese: Raiņa iela 9A, Valmiera, LV-4201

__________________________________________________________


2025.gada 02.janvārī                                                                      Nr.VZS2025/3.13/1

Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu, Ministru kabineta 27.11.2018. noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 15. punktu un 11. pielikuma 19. punktu, Ministru kabineta 3.09.2019. noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 20. punktu un 11. pielikuma 16. punktu.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – kārtība) nosaka vienotu pieeju Privātās pamatskolas VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai. Kārtība ir saistoša pedagogiem un izglītojamiem Privātajā pamatskolā VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA.

2. Ar vērtēšanas kārtību klašu audzinātāji iepazīstina skolēnus katra mācību gada sākumā vai nākamajā skolas dienā pēc izmaiņu veikšanas. Skolēns, pēc iepazīšanās ar vērtēšanas kārtību  skolas sagatavotā veidlapā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar vērtēšanas kārtību vai nosūta audzinātājai ziņu eklases pastā, ka “iepazinies ar mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību”.

3. Skola nepilngadīgu skolēnu likumiskos pārstāvjus (turpmāk – vecākus) ar vērtēšanas kārtību iepazīstina katra mācību gada sākumā vai nākamajā skolas dienā pēc izmaiņu veikšanas elektroniski nosūtot to skolvadības sistēmā (turpmāk – E-klasē). Vērtēšanas kārtība pieejama arī skolas mājas lapā.

II. Mācību snieguma vērtēšanas plānošana

4. Skola plāno un īsteno valsts pamatizglītības standartā noteiktos mācību snieguma vērtēšanas veidus:

4.1. formatīvā vērtēšana, kas ir ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, norādot kritērijus;

4.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu skolēnam papildu atbalstu, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

4.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma nobeigumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu, norādot kritērijus .

4.4. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā var iegūt, ja iegūti vērtējumi visos plānotajos summatīvās vērtēšanas darbos.

4.5. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā iegūst, aprēķinot temata nobeiguma pārbaudes darbu vidējo vērtējumu. Ja vidējā vērtējumā cipars aiz komata ir 5, tad vērtējumu noapaļo ar uzviju.

5. Summatīvo vērtējumu skaits mācību priekšmetā atbilst tematu skaitam.

6. Skolēnam dienā tiek plānoti ne vairāk kā divi temata nobeiguma vērtēšanas darbi. Darbu norises laiku pedagogs fiksē E-klases pārbaudes darbu plānotājā vismaz 2 nedēļas pirms plānotā pārbaudes darba, koriģē (ja nepieciešams) ne vēlāk kā nedēļu pirms darba norises, atzīmējot to plānotājā un informējot skolēnus.

7. Pedagogs skolēna pēdējam kombinētajam nobeiguma vērtēšanas darbam piešķir 70 % svara attiecībā pret mācību gadā iegūto vērtējumu. Gadījumos, kad skolēns kombinētajā nobeiguma vērtēšanas darbā ir ieguvis zemāku vērtējumu, tiek atstāts iepriekš saņemtais mācību gada vērtējums.

8. Pirms katra temata nobeiguma vērtēšanas darba mācību priekšmeta pedagogs informē skolēnu par plānoto sasniedzamo rezultātu un vērtēšanas kritērijiem.

9. Mācību priekšmeta pedagogs pielāgo mācību snieguma vērtēšanu skolēnu dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījumam un ilgumam, videi, skolēna snieguma demonstrēšanas veidam, piekļuvei vērtēšanas darbam.

III. Mācību snieguma vērtējumu atspoguļošana un vērtēšanas organizēšana

10. Vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus un vienādus kritērijus.

11. Formatīvie vērtējumi par būtiskiem skolēniem sasniedzamajiem rezultātiem katra temata ietvaros tiek fiksēti E-klasē. Tos pedagogi izmanto, plānojot un izvērtējot mācīšanu, savukārt skolēni, plānojot savu mācīšanos. Katras tēmas ietvaros pirms summatīvā vērtējuma darba tiek organizēts vismaz viens formatīvais darbs. Formatīvie vērtējumi neietekmē vērtējumu mācību gada beigās.

12. Pedagoga noteiktie temata nobeiguma vērtēšanas darbi ir obligāti. Ja skolēns nepiedalās temata nobeiguma darbā, pedagogs E-klasē fiksē gan skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu (“n”), gan obligāti veicamā temata nobeiguma darba neizpildi (“nv”).

13. Skolēnu saņemtos formatīvos vērtējumus atspoguļo procentos pret maksimāli iespējamo.

14. Summatīvajā vērtēšanā 1.–3. klasēs vērtējumu izsaka apguves līmeņos: sācis apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “S”), turpina apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “T”), apguvis (E-klasē apzīmē ar burtu “A”), apguvis padziļināti (E-klasē apzīmē ar burtu “P”), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 1. pielikumu).

15. Summatīvajā vērtēšanā 4.–9. klasēs vērtējumu izsaka ballēs (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 2. pielikumu).

16. Pedagogs jebkurā temata nobeiguma vērtēšanas darbā nodrošina skolēnam iespēju demonstrēt sniegumu visos apguves līmeņos 1.–3. klasēs un atbilstoši jebkuram vērtējumam 10 ballu skalā 4.–9. klasēs.

17. Apzīmējumu “nv” (nav vērtējuma) mācību snieguma vērtēšanā pedagogs lieto, ja skolēns:

17.1. nav piedalījies mācību stundā, kurā tika kārtots pedagoga noteiktais obligātais temata nobeiguma darbs, kurš skolēnam bija jāizpilda (apzīmējums – “n/nv”);

17.2. noteiktajā laikā nav iesniedzis temata nobeiguma darbu;

17.3. temata nobeiguma darbu nav veicis patstāvīgi, piemēram, ir iesniedzis cita autora darbu vai tā daļu (plaģiātu);

17.4. temata nobeiguma darbā ir izmantojis cilvēka cieņu aizskarošu saturu vai izteikumus.

18. Ja skolēns summatīvajā pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, pedagogs nosaka darba veikšanas termiņu trīs nedēļu laikā kopš temata nobeiguma darba norises vai skolēna atgriešanās skolā.

19. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavējis vairākus temata nobeiguma pārbaudes darbus priekšmetā, pedagogs, saskaņojot ar skolas direktora vietnieku, var veidot kombinētu pārbaudes darbu par vairākiem tematiem, pielāgojot šī darba nozīmīgumu mācību priekšmetā.

20. Ja līdz mācību gada noslēgumam nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmeta temata nobeiguma pārbaudes darbiem, skolēns nesaņem vērtējumu gadā vai galīgo vērtējumu mācību priekšmetā.

IV. Mācību snieguma vērtējumu paziņošana

21. Ierakstus par mācību stundu un mājas darbu E-klases žurnālā pedagogi veic par katru dienu līdz plkst. 18.00.

22.Skolēnu saņemtos formatīvos vērtējumus fiksē ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā, bet summatīvos vērtējumus – ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc temata nobeiguma darba iesniegšanas.

23. Mācību priekšmeta temata nobeiguma pārbaudes darbi tiek saglabāti pie pedagoga līdz semestra beigām. Pēc pilngadīga skolēna vai vecāka lūguma pedagogs nodrošina viņam iespēju iepazīties ar attiecīgā skolēna veikto temata nobeiguma pārbaudes darbu.

V. Mācību snieguma vērtējumu pārskatīšana

24. Ja radušās nesaskaņas par skolēna vērtējumu mācību priekšmetā temata noslēgumā, pēc vecāku vai pilngadīga skolēna rakstiska pieprasījuma skolas direktors pieņem lēmumu par vērtējuma apstiprināšanu vai pārskatīšanu.

25. Ja mācību gada noslēgumā vērtējums mācību priekšmetā izšķiras vienas balles robežās, pedagogs piedāvā skolēnam iespēju demonstrēt sniegumu, veicot kombinētu pārbaudes darbu. Par pārbaudes darba laiku informē skolēnu ne vēlāk kā piecas dienas pirms darba norises.

26. Ja mācību gada noslēgumā, skolēns izsaka vēlēšanos uzlabot vērtējumu, pedagogs piedāvā kombinētu pārbaudes darbu, kas ietver būtiskāko mācību gada sasniedzamo rezultātu pārbaudi mācību priekšmetā. Šajā darbā iegūtā vērtējuma nozīmīgums ir 70 % pret iepriekš iegūto vērtējumu gadā.

VI. Noslēguma jautājumi

27. Atzīt par spēku zaudējušu Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību 2024.gada 01.septembrī.

28. Vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2025. gada 02.janvāra.

29. Grozījumus vērtēšanas kārtībā izdara, pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos vai skolas pedagoģiskās padomes lēmumu.

1. pielikums

Snieguma līmeņu apraksts 1.–3. klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai.


Kritērijs

Sācis apgūt (S)

Turpina apgūt (T)

Apguvis (A)


Apguvis padziļināti (P)


1.

Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte

Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve.

Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs.

Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs.

Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs.

2.

Atbalsta nepieciešamība

Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei.

Skolēnam dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei.

Skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi.

Skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi, spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli.

3.

Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā

Skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā.

Skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā – arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus.

Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā.

Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā situācijā un starpdisciplinārā situācijā.


2. pielikums

Snieguma līmeņu apraksts 4.–9. klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai


1.

Snieguma līmenis

Sācis apgūt

Turpina apgūt

Apguvis

Apguvis padziļināti

2.

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

3.

Apguves procenti no

0

10

21

30

41

54

67

77

87

96

4.

Kritēriji

4.1.

Demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte

Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs / mācību jomas konteksts.

Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā / mācību jomas kontekstā.

Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā / mācību jomas kontekstā.

Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām / mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina.

4.2.

Atbalsta nepiecieša- mība

Skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu.

Skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu.

Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošu paņēmienu vai pierakstu.

Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošu paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to.

4.3.

Spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā

Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā.

Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā.

Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā.

Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā.