SIA VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA
Reģ. Nr. LV40203308694
Juridiskā adrese: Raiņa iela 9A, Valmiera, LV-4201
APSTIPRINU
Privātās pamatskolas VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA direktore
|
______________________ Ligija Frišfelde |
|
(paraksts) |
|
Valmierā, 2022.gada 1.septembrī |
Privātā pamatskola VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA
Baltakmeņi, Mujāni,
Valmieras novads
DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKUMI
1. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS
1.1. Šie darba kārtības noteikumi (turpmāk tekstā arī Noteikumi) nosaka Privātās pamatskolas VALMIERAS ZAĻĀ SKOLA (turpmāk tekstā arī iestāde), iekšējo darba kārtību, regulē darba tiesiskās attiecības starp darbiniekiem, darba devēju (norīkotajām iestādes amatpersonām) un ir saistoši ievērošanai un izpildei visiem iestādē nodarbinātajiem. Ar Noteikumiem darbinieki tiek iepazīstināti pret parakstu iestājoties darbā. Noteikumi ir brīvi pieejami jebkuram darbiniekam. Noteikumi sastādīti saskaņā ar 2001.gada 20.jūnija likuma „Darba likums” prasībām.
1.2. Darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju dibinās uz rakstveidā noslēgta Darba līguma pamata. Jaunpieņemtie darbinieki pēc darba intervijas Darba līguma sagatavošanai iesniedz (uzrāda) iestādes direktorei:
1.2.1. pases kopiju;
1.2.2. Izglītības dokumentu kopijas;
1.2.3. un citus darba devēja pieprasītos dokumentus.
1.3. Iestādes vadība ir atbildīga par darbinieka personas datu neizpaušanu trešajām personām.
1.4. Darbinieka profesija (amats) tiek noteikta atbilstoši “Profesiju klasifikatorā” norādītajam nosaukumam un kodam.
1.5. Noslēdzot Darba līgumu, darbiniekam var tikt noteikts pārbaudes laiks līdz 3 mēnešiem. Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Pārbaudes laikā darbinieks un darba devējs ir tiesīgi rakstveidā uzteikt Darba līgumu 3 (trīs) dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu. Pārbaudes laikā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
2. DARBA LAIKS UN TĀ ORGANIZĀCIJA
2.2. Iestādes darbiniekiem noteikts pilns, arī nepilns (stundu) darba laiks, pamatojoties uz pedagogu algu tarifikācijām. Iestādes kopējais darba laiks ir 5 (piecu) darba dienu nedēļa, darba diena no plkst. 8.30 līdz 17.00 ar pusdienu pārtraukumu 30 minūtes no plkst.12.10-12.40.
2.3. Mācību stundu bloki / nodarbību laiki:
| 1.stunda | 9:00-9:40 |
| 2.stunda | 9:45-10:25 |
| 3.stunda | 10:45-11:25 |
| 4.stunda | 11:30-12:10 |
| Pusdienas | 12:10-12:40 |
| 5.stunda | 12:40-13:20 |
| 6.stunda | 13:30-14:10 |
| 7.stunda | 14:20-15:00 |
| 8.stunda | 15:10-15:50 |
2.4. Katra darbinieka individuālo darba režīmu – darba laika sākumu un beigas darba dienai – darbinieks saskaņo ar darba devēju atkarībā no darba pienākumu izpildes vajadzībām. Saskaņotais darba laiks (uzsākšanas laiks un ilgums) tiek atspoguļots stundu sarakstā vai darba grafikā.
2.5. Virsstundu darbs iestādē pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.
2.6. Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos:
2.6.1. ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
2.6.2. lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu iestādē;
2.6.3. steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
2.6.4. Ja minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par 6 (sešām) dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.
2.7. Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 (viens simts četrdesmit četras) stundas 4 (četru) mēnešu periodā.
2.8. Virsstundu darbā aizliegts nodarbināt personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem.
2.9. Par virsstundu darbu saņem piemaksu ne mazāk kā 100 (viens simts) procentu apmērā no darbinieka noteiktās stundas vai dienas algas likmes vai no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
2.10. Darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni (aizkavēšanās u.tml.), ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam laikā līdz 30 (trīsdesmit) minūtēm jāinformē savu tiešo darba vadītāju. Darbinieka prombūtne darba laikā pieļaujama ar viņa tiešā darba vadītāja atļauju. Nesankcionēta un sistemātiska darbinieka prombūtne vai aizkavēšanās bez iestādes vadības atļaujas var būt par pamatu Darba līguma uzteikumam.
2.11. Darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.
3. ATPŪTAS LAIKS, ATVAĻINĀJUMI
3.2. Atpūtas laiku darbiniekiem piešķir saskaņā ar darba grafiku.
3.3. Darbinieka diennakts atpūtas ilgums 24 (divdesmit četru) stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 (divpadsmit) stundām pēc kārtas un nedēļas atpūtas ilgums 7 (septiņu) dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 (četrdesmit divām) stundām pēc kārtas. Minētos diennakts un nedēļas atpūtas ilgumus var nepiemērot, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks
3.4. Pārtraukumi darbā tiek noteikti:
3.4.1. pusdienu pārtraukums – 30 (trīsdesmit) minūšu ilgumā, kura laikā darbinieks ir tiesīgs atstāt savu pastāvīgo darba vietu (iestādi);
3.4.2. īslaicīgi pārtraukumi – 5-10 min. ilgumā ik pēc 45 minūtēm līdz 1 nostrādātai stundai, kuru laikā darbinieks nav tiesīgs atstāt iestādi.
3.5. Ikvienam iestādes darbiniekam tiek piešķirts ikgadējs apmaksāts atvaļinājums ne īsāks par 4 (četrām) kalendāra nedēļām, pedagogiem pēc Darba likuma pienākas 8 apmaksātas atvaļinājuma nedēļas darba gadā., neieskaitot svētku dienas, atbilstoši atvaļinājumu grafikam, vai pēc savstarpējas Pušu vienošanās. Pēc darbinieka vai darba devēja iniciatīvas, atvaļinājuma grafikā var tikt veikti grozījumi. Ar atvaļinājuma grafiku un tā grozījumiem iepazīstina visus darbiniekus (darbinieks ar parakstu apliecina šo faktu). Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var tikt piešķirts pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 2 (divām) nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
3.6. Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu iestādē, ar darbinieka rakstveida piekrišanu atvaļinājuma daļu līdz 2 nedēļām var tikt pārcelta uz nākamo gadu un pievienota nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Šī prasība nav piemērojama:
3.6.1. personām, kuras jaunākas par 18 gadiem;
3.6.2. grūtniecēm;
3.6.3. sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.
3.7. Darbiniekam var tikt piešķirts ikgadējs apmaksāts atvaļinājums pēc 6 mēnešu nepārtraukta darba iestādē. Šāds atvaļinājums piešķirams un apmaksājams pilnā apmērā.
3.8. Atvaļinājums vasarā vai jebkurā citā laikā pēc darbinieka vēlēšanās piešķirams:
3.8.1. darbiniekam līdz 18 gadu vecumam (tiem, kuri turpina iegūt izglītību, pēc iespējas saskaņot atvaļinājumu ar brīvlaiku izglītības iestādē);
3.8.2. darbiniekam, kuram ir bērns līdz 3 (triju) gadu vecumam;
3.8.3. darbiniekam, kuram ir bērns līdz 18 gadu vecumam.
3.9. Darbiniecei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kuru viņa ir nostrādājusi iestādē.
3.10. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.
3.11. Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:
3.11.1. darbiniekiem, kuriem ir 3 (trīs) vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, – 3 (trīs) darba dienas;
3.11.2. darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, - ne mazāk kā 3 (trīs) darba dienas.
3.12. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku:
3.12.1. pārejošas darbnespējas laiku (izņemot bērna kopšanas atvaļinājuma laiku);
3.12.2. pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3.12.3. īslaicīgas prombūtnes laiku (ar tiešā darba vadītāja atļauju);
3.12.4. darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.
3.13. Pēc darbinieka pieprasījuma viņam var tikt piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.
3.14. Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē:
3.14.1. piešķir mācību atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas;
3.14.2. valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 (divdesmit) darba dienām gadā bez darba samaksas saglabāšanas.
3.15. Darbiniekam pēc viņa pieprasījuma tiek piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums uz pilnu laiku vai pa daļām sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju bez darba samaksas saglabāšanas uz laiku, kas nav ilgāks par 1,5 (pusotru) gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 (astoņu) gadu vecumu. Darbiniekam ir pienākums 1 (vienu) mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.
3.16. Bērna tēvam ir tiesības 2 (divu) mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas uz 10 (desmit) kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.
4. DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI
4. l. Darba devējam ir pienākums:
4.1.1. nodrošināt, lai katrs darbinieks varētu izpildīt darba līgumā un amata aprakstā paredzēto darbu, katram būtu ierādīta darba vieta un darbinieks būtu nodrošināts ar nepieciešamo aprīkojumu, darba apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
4.1.2. garantēt darbinieku veselībai drošus un nekaitīgus darba apstākļus;
4.1.3. ievērot darba tiesību aktus, darba aizsardzības noteikumus, pildīt noslēgtā Darba līguma noteikumus un pastāvīgi kontrolēt vai darbinieki tos ievēro;
4.1.4. nodrošināt iespēju darbiniekiem paaugstināt savu kvalifikāciju, ka arī radīt nepieciešamos apstākļus iespējai savienot darbu ar mācībām;
4.1.5. izmaksāt iestādes darbiniekiem darba algu šo noteikumu 8.sadaļā noteiktajā apjomā un termiņos;
4.1.6. periodiski reizi gadā veikt darba vides riska novērtējumu, izstrādāt un ieviest darba vides iekšējās uzraudzības sistēmu;
4.1.7. nodrošināt nepieciešamo darbinieku apmācību un instruktāžas darba aizsardzībā, elektrodrošībā un ugunsdrošībā, darbinieku pirmreizējo, iepriekšējās un periodiskās obligātās veselības pārbaudes;
4.1.8. nodrošināt nodarbināto, viņu uzticības personu, līdzdalību darba vides iekšējās uzraudzības sistēmas izveidošanā un darbībā.
5. DARBINIEKA PIENĀKUMI
5.1. Darbinieka pienākumi ir:
5.1.1. izpildīt Darba līgumā paredzētās saistības tajā noteiktajā veidā, apmērā, laikā un vietā;
5.1.2. veikt darbu ar rūpību, kas atbilstoši darba raksturam un tā izpildei nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma;
5.1.3. saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu;
5.1.4. neveicot, veicot nepienācīgi vai citādas prettiesiskas vainojamas rīcības gadījumā bez attaisnojoša iemesla atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus;
5.1.5. laikā un precīzi izpildīt darba devēja (viņa norīkoto iestēdes amatpersonu), tiešā darba vadītāja rīkojumus un norādījumus;
5.1.6. neizpaust informāciju, kas saistīta ar darbu iestādē un kuras izpaušana var radīt zaudējumus, t.sk. ciest iestādes reputācija, rūpēties par to, lai šī informācija nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām. Informācija, kura uzskatāma par iestādes komercnoslēpumu, tiek noteikta ar atsevišķu sarakstu;
5.1.7. ievērot iestādes noteikto ģērbšanās standartu;
5.1.8. uzturēt tīru un kārtībā savu darba vietu;
5.1.9. nekavējoties ziņot iestādes vadībai par jebkuriem viņam zināmajiem pārkāpumiem darba u.c. drošības noteikumu, tehnoloģiju un darba higiēnas prasību ievērošanā vai citiem apstākļiem, kas var novest pie naudas līdzekļu, materiālo vērtību zaudēšanas, konfidenciāla rakstura informācijas izpaušanas;
5.1.10. visu paredzēto darba laiku izmantot tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai;
5.1.11. saskarsmē ar iestādes klientiem un apmeklētājiem būt laipnam un korektam;
5.1.12. ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības.
5.2. Iestādes darbiniekam jāievēro, ka:
5.2.1. uzraudzības un kontroles institūciju (Valsts darba inspekcija, Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta u.c.) pārstāvju atrašanās un pārvietošanās iestādē pieļaujama tikai iestādes attiecīgās amatpersonas direktores pavadībā;
5.2.2. nepiederošu personu, t.sk., darbinieku bērnu, radinieku, paziņu, kā arī bijušo iestādes darbinieku uzturēšanās iestādes telpās pieļaujama tikai ar iestādes vadības atļauju katrā šādā gadījumā;
5.2.3. informāciju masu mediju pārstāvjiem, citiem interesentiem par notiekošo iestādē, piemēram, jebkurā negadījumā u.tml. ir tiesīga sniegt tikai iestādes vadības pilnvarota amatpersona.
6. DARBA AIZSARDZĪBA, ELEKTRODROŠĪBA UN UGUNSDROŠĪBA
6.1. Darba devējs izveido iestādē darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst:
6.1.1. darba vides riska novērtēšana;
6.1.2. darba vides iekšējā uzraudzība;
6.1.3. konsultēšanās un sadarbība ar darbiniekiem darba vides uzlabošanā un pilnveidošanā.
6.2. Darba devējs informē darbiniekus par darba vides risku un pasākumiem tā novēršanai vai samazināšanai.
6.3. Darba devējs nodrošina darbinieku darba aizsardzības ievadapmācību un darba aizsardzības instruktāžas darba vietā un ugunsdrošībā:
6.3.1. sākotnējo instruktāža konkrētajā darba vietā ir obligāta nodarbinātajiem, kuri uzsāk darba vai amata pienākumu pildīšanu darba vietā, tai skaitā ražošanas un mācību prakses ietvaros, kuri ir norīkoti citā darba vietā vai cita darba veikšanai, nosūtīti vai ieradušies komandējumā un veic darbus cita iestādes teritorijā;
6.3.2. atkārtoto instruktāžu veic sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām, kā arī paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam) - ne retāk kā reizi sešos mēnešos;
6.3.3. neplānoto instruktāžu veic sākotnējās instruktāžas apjomā, ja nodarbinātajiem mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību, noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība (instruktāžu veic tiem nodarbinātajiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi vai kuru darbs saistīts ar notikušo nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību), nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos - uz laiku, kas ilgāks par 45 kalendāra dienām;
6.3.4. mērķa instruktāžu pirms darba uzsākšanas organizē nodarbinātajiem, kuri iesaistīti avārijas vai katastrofas seku likvidēšanā, kuri veic vienreizēju darbu, kas nav saistīts ar nodarbinātā profesiju, amatu vai pastāvīgi izpildāmiem pienākumiem, kuri veic vienreizēju darbu ārpus iestādes teritorijas vai saskaņā ar darba devēja apstiprinātu sarakstu veic darbu, kura izpildei jānoformē norīkojums (atļauja). Ziņas par instruktāžu reģistrē attiecīgajā norīkojumā (atļaujā).
6.4. Darba devējs nodrošina darbiniekiem elektrodrošības I grupas (neelektrotehniskā) personāla instruktāžu, pieņemot darbā un atkārtoti vienu reizi gadā.
6.5. Darba devējs nodrošina darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā;.
6.6. Darbinieka pienākumi darba aizsardzības (darba drošības, elektrodrošības) un ugunsdrošības jomās detalizēti ir norādīti attiecīgajās instrukcijās, amata aprakstā, citos iestādes iekšējos dokumentos. Pamatprasības iestādes darbiniekam ir:
6.6.1. rūpēties par savu un citu personu, kuras var ietekmēt darba vides riska faktori, drošību un veselību;
6.6.2. darba gaitā lietot paredzētos kolektīvos un individuālos aizsarglīdzekļus;
6.6.3. ievērot drošības zīmes, lietot paredzētās drošības ierīces, veikt attiecīgos piesardzības pasākumus;
6.6.4. nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, darba vides faktoriem, kas rada (var radīt) risku, par trūkumiem iestādes darba aizsardzības un ugunsdrošības sistēmās;
6.6.5. savlaicīgi apmeklēt obligātās veselības pārbaudes, ja tādas ir paredzētas;
6.6.6. piedalīties apmācībās un zināšanu pārbaudēs darba aizsardzībā, elektrodrošībā, ugunsdrošībā, pirmās palīdzības sniegšanā. Apzināties, ka bez attiecīgā atestāta u.c., darba devējs nav tiesīgs nodarbināt darbinieku attiecīgajā profesijā, darba vietā.
6.7. Nodarbinātais ir tiesīgs atteikties no darba veikšanas, ja:
6.7.1. attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā;
6.7.2. lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi;
6.7.3. attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai darba aizsardzības jomā;
6.7.4. nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.
7. DARBINIEKA UN DARBA DEVĒJA (NORĪKOTO IESTĀDES
AMATPERSONU) DARBA ATTIECĪBAS
7.1. Darba devējs (norīkotā iestādes amatpersona) ar saviem rīkojumiem, norādījumiem Darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus iestādē (ar LR Ministru kabineta (LR Labklājības ministrijas) noteikumiem (rīkojumu) šīs prasības turpmāk var tikt precizētas).
7.2. Par noteiktās darba kārtības vai Darba līguma pārkāpšanu darba devējs var izteikt darbiniekam rakstveida piezīmi vai rājienu. Ja gada laikā darbiniekam nav atkārtoti izteikta piezīme vai rājiens, viņš uzskatāms par disciplināri nesodītu.
7.3. Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu Darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot:
7.3.1. līdz 1 (vienam) mēnesim viena gada laikā norīkot darbinieku darbu veikšanai, lai novērstu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas;
7.3.2. dīkstāves gadījumā darbinieks var tikt norīkots cita darba veikšanai uz laiku līdz 2 (diviem) mēnešiem 1 (viena) gada laikā.
7.3.3. Šo Darba līgumā neparedzēto darbu veikšanas laikā darba samaksa nedrīkst būt mazāka par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.
7.4. Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.
7.4. Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.
8. DARBA SAMAKSA
8.1. Darba samaksā ietilpst: darba alga, visu veidu paredzētās piemaksas un prēmijas.
8.2. Par darbu svētku dienā un virsstundu darbu darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes vai no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
8.3. Darba samaksa tiek maksāta pēc vienošanās ar darbinieku, vienu reizi mēnesī līdz nākošā mēneša 25.datumam pārskaitot uz norādīto darbinieka bankas kontu.
8.4. Darbinieka darba samaksu nosaka atbilstoši darbinieka profesionālajai kvalifikācijai, darba stāžam un darba slodzei saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr.445 Pedagogu darba samaksas noteikumi” un pusēm atsevišķi vienojoties.
8.5. Izmaksājot darba samaksu, pēc darbinieka pieprasījuma, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.
8.6. Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, darba samaksu izmaksā pēc attiecīgās dienas. Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.
8.7. Darbiniekam tiek izmaksāta atlīdzība (ja ir noteikta laika alga, tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa, ja ir noteikta akorda alga, tiek izmaksāta vidējā izpeļņa), ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:
8.7.1. pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;
8.7.2. iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;
8.7.3. pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;
8.7.4. ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;
8.7.5. ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai - ne ilgāk kā divas darba dienas - sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;
8.7.6. pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
8.7.7. piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;
8.7.8. neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;
8.7.9. atrodas komandējumā;
8.7.10. netiek nenodarbināts vai arī darba devējs neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības – dīkstāve (par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, darbinieks atlīdzību nesaņem).
8.7.11. Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
9. DARBA LĪGUMA UZTEIKUMS
9.1. Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu iestādē, šādos gadījumos:
9. l. l . nekavējoties, ja:
9.1.1.1. darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
9.1.1.2. darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī.
9.1.2. desmit dienu laikā, ja:
9.1.2.1. darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
9.1.2.2. darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
9.1.2.3. darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
9.1.2.4. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
9.1.2.5. darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
9.1.3. viena mēneša laikā, ja:
9.1.3.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
9.1.3.2. ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
9.1.3.3. tiek samazināts darbinieku skaits;
9.1.3.4. tiek likvidēts darba devējs.
Uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā, kā arī pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
9.2. Izņēmuma kārtā darba devējam ir tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.
9.3. Darba devējam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, ja darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu šādos gadījumos:
9.3.1. darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
9.3.2. darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
9.3.3. darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
9.3.4. darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
9.3.5. darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību.
9.3.6. Šajos gadījumos darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.
9.4. Ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā iestādē, uzteikt darba līgumu dēļ ir atļauts šādos gadījumos:
9.4.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
9.4.2. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
9.4.3. ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
9.4.4. tiek samazināts darbinieku skaits.
9.5. Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, izņemot šādos gadījumos:
9.5.1. darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
9.5.2. darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
9.5.3. darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
9.5.4. darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
9.5.5. darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
9.5.6. tiek likvidēts darba devējs.
9.6. Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot šādos gadījumos:
9.6.1. darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
9.6.2. darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
9.6.3. darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
9.6.4. darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
9.6.5. darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
9.6.6. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
9.6.7. tiek likvidēts darba devējs.
9.7. Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu saskaņā ar Darba likumu (20.06.2001.), uzteicot darba līgumu šādos gadījumos:
9.7.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
9.7.2. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
9.7.3. ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
9.7.4. tiek samazināts darbinieku skaits;
9.7.5. tiek likvidēts darba devējs;
9.7.6. darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
9.8. Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku. Darbinieka tiesības atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs, ja šādas tiesības nav noteiktas darba līgumā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.