RADOŠĀ VĪZIJA, KAS PĀRTOP DZĪVES MĀCĪBĀ          
Mācāmies dzīvot pa īstam, viss ir pa īstam, arī radošums...


Radošumu attīsta ar radošumu

Sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem mācīšanās process kopumā ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, skolēna rakstura, skolotāja spējas veicināt un pielāgot mācību procesu katram skolēnam, kā arī spēja veicināt skolēnu radošumu. 

Skolās notiek pāreja uz kompetenču pieeju un integrētu mācību procesu, kas paredz obligātu radošuma veicināšanu ikdienas pedagoģiskajā procesā.

Izglītības standarts paredz, ka skolās ir nepieciešams sekmēt pašizpausmi mācību procesā, lai skolēns gūtu prieku radošajā darbībā, atklātu un pilnveidotu savus radošos talantus (VISC, 2019).

Vēlmi mācīties nosaka skolēna tā brīža aktualitātes un vajadzības, katra skolēna individuālās intereses un griba. No jauniešu radošuma būs atkarīgas inovācijas visās aktuālajās pasaules darba tirgus jomās, kas veicinātu ekonomikas attīstību un valsts labklājību kopumā.

Aktuāls ir jautājums, kā veicināt radošas personības veidošanos, saglabājot katra skolēna individualitāti? Sākumskolas klasēs ir ļoti atšķirīgi skolēni ar dažādu vispārējās attīstības līmeni, pieredzi un zināšanām. Ļoti svarīgs skolotāja uzdevums ir izveidot katram bērnam individuālu pieeju, aktivizējot dabisko emocionālo atsaucību un izmantojot dažādas radošās darbības.

Pozitīva attieksme pret mācīšanos veidojas tajā gadījumā, ja mācīšanās iet paralēli ar audzināšanu. Bērns jau kopš dzimšanas ir radošs, tas ir dabiski, bet radošuma vajadzībai ir nepieciešami labvēlīgi apstākļi, kuru pamats ir ģimene, un  vēlāk - izglītības iestāde.

A.Maslovs uzskata, ka tieši pirmais idejas radošais posms (3 – 5 gadu vecumā) ir īsts radošums. “Svarīgi ir aktualizēt primāro radošumu, jo tas ir ideju parādīšanās posms, kas daudzos cilvēkos ticis apspiests, pateicoties negatīvai pieredzei bērnībā. Nākamais posms (7 – 11 gadu vecumā) – sekundārais radošums ir tikai meistarības apliecinājums, kad ideja tiek izteikta kādā noteiktā formā un materiālā” (Маслоу, 1999). ZAĻĀ SKOLA spēj nodrošināt visus šos radošuma posmus, jo mūsu skolnieciņi ir vecumā no 2 – 16 gadiem.

Ko īsti nozīmē – radošums?

Radošums (radītspēja) jeb kreativitāte ir spēja radīt ko jaunu. Sakopot savas idejas tā, lai rodas oriģināla ideja, kur ir nepieciešama un pielietojama, katram indivīdam piemērota un unikāla. 

Savukārt radošs rezultāts var būt -  mākslas darbs, zinātniska teorija, radoša saruna vai iztēlē radusies ideja.

Radošu domāšanu var iemācīt un radošu darbību var vingrināt. Radošumu sekmē arī sociālie apstākļi – skolotāja un skolēna savstarpējās attiecības, klases kolektīva savstarpējās attiecības, savstarpēja palīdzība, sadarbība, cieņa, piederības sajūta klasē, empātija un taisnīgums.


Par ZAĻĀS SKOLAS radošo darbību, radošuma attīstīšanu un pilnveidošanu skolēnos

Bieži nākas saskarties ar „problēmu”, kad skolotāji ļoti stingri pieturas pie tā, lai skolēni apgūst programmā paredzēto teorijas apjomu, pat tad, ja šis apjoms konkrētajā klasē tiek apgūts automātiski, bez izpratnes un iedziļināšanās. 

ZAĻĀS SKOLAS pedagogi strādā tieši pretēji: skolotāji neaizmirst un zina, ka šīs prasmes un zināšanas ir nevis mērķis, bet gan līdzeklis.

Viens no ZAĻĀS SKOLAS galvenajiem uzdevumiem ir virzīts uz to,  lai sabiedrība nezaudētu potenciāli spilgtu personību, tādēļ skaidrs ir viens – skolotājs skolēna vēlmes nedrīkst ignorēt, skolotājam ir jābūt radošam ar milzīgu pedagoģisko azartu un mīlestību pret skolēniem.

 

Kā mēs, ZAĻĀS SKOLAS pedagogi, veicinām radošumu mūsu skolēnos:

  • ·       Vadība un skolotāji veido komandas darbu – līdzdalība lēmumu pieņemšanā, ideju apmaiņa, viedokļu uzklausīšana, kas skolotājam liek justies atzītam, novērtētam un uzklausītam.
  • ·       ZAĻĀ SKOLA dod daudz iespējas iegūt jaunas zināšanas papildus jau esošajām zināšanām, radošuma veicināšanai. Pēc iespējas tiek radīta tāda vide, kurā radošums tiek novērtēts un atzīts. 
  •         Tiek veidoti izglītojoši kursi par radošumu, un radošums tiek ietverts  ikdienas mācību procesā.
  • ·       Klases vide tiek veidotā tā, lai skolēni ienākot klasē jūtas atvērti radošumam (piemēram, izvēloties daudzfunkcionālas mēbeles, kuras neaizņem tik lielu klases telpu, skolēnam tādējādi ir lielāka iespēja izkustēties, un skolotājam iespēja mainīt klases izkārtojumu atbilstoši stundas tēmai un vajadzībām).
  • ·       Skolotāji ņem vērā skolēna individuālās vajadzības. Skolotājs nodrošina, ka mācību procesā tiek ievērotas dažādu skolēnu spējas un vajadzības, mērķtiecīgi tiek kompensētas tās vajadzības, kuras skolēniem traucē sasniegt augstākus mācību rezultātus.
  • ·       ZAĻĀS SKOLAS skolotājs ir demokrātisks, tādēļ skolotājs rada situācijas, kurās skolēnam ir nepieciešams uzdrīkstēties pieņemt lēmumus, riskēt, un rīkoties atbilstoši savai iztēlei un fantāzijai. Skolēns gūst pārliecību par to, ka viņu nekritizēs, bet ja bez kritikas nevar iztikt, tad tā ir  pamatota un rūpīgi pārdomāta, un vissvarīgākais - pamācoša.
  • ·       Nodrošinām pietiekami daudz laika uzdevuma izpildei, jo radošu darbību nevajadzētu steidzināt. Noteikti nodrošinām atgriezenisko saiti, kas veicina attīstību un dod iespēju idejas uzlabot.

 

ZAĻĀ SKOLA ir skola, kurā skolēni darbojas mērķtiecīgi, skolotājs rada pozitīvu vidi skolēnu radošuma veicināšanai, 

skolotāja un klases kolektīva sadarbība tiek virzīta skolēna radošuma veicināšanai.

 

Patiesā cieņā, skolotāja Lelde Rolmane


 .