22.maijs

Lai turpinātu klātienē sekot martā iesāktam ūdens lāsītes ceļojumam, 22.maijā dodamies uz SIA “Valmieras ūdens”, kur sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Kraukle palīdz iepazīt notekūdeņu attīrīšanas procesus. Uzzinām, kā cilvēku un ražošanas uzņēmumu piesārņotie notekūdeņi tiek atkal attīrīti un ievadīti Gaujā.

Mūsu ceļojums sākas “smaku mājā”, – smarža patiešām nav no patīkamajām – kurā nokļuvis ūdens no Valmieras mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Redzam gurķa miziņas daļu, kaut ko no burkāna... Kad mehāniski ar sietu palīdzību attīrīts ūdens no priekšmetiem un smiltīm nokļūst dūņu pārvaldībā, – kuras attīra ūdenī šķīstošas vielas, – tas kļūst arvien tīrāks un aromāts nemanāmāks. Nu ūdens droši var doties uz Gauju.

Atrodam divas darbības jomas, kurās uzņēmums varētu darboties. Viena no tām – izveidot attīrīšanas iekārtā nokļuvušo priekšmetu izstādi. Otra gan nedaudz sarežģītāka– no vairs nevajadzīgām dūņām ražot enerģiju.

Paldies SIA "Valmieras ūdens" par patiesi interesantu ceļojumu.

19. maijs

19.maijā sadarbībā ar AS „Latvijas Valsts meži" un Valmieras Svētā Sīmaņa ev. lut. draudzi Kauguru vērī stādām 100 priedes – atdodam savu parādu dabai un suminām Latviju 100. dzimšanas dienā.

Sākot šo mācību gadu, secinājām, ka patērējam ļoti daudz papīra, pat pārāk. Un ne mēs vienīgie! Statistikas dati liecina, ka gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērē 78 kg papīra. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē tik daudz papīra, cik iegūst no viena koka. (http://www.zalajosta.lv). Bet nepieciešami 15–20 gadi, kamēr koks no stādiņa izaug tik liels, lai to varētu izmantot papīra iegūšanai. Cilvēks ir izjaucis dabā noteikto un nepieciešamo līdzsvaru, kā rezultātā cieš gan daba, gan pats cilvēks. Lai atgūtu balansu, jādod dabai atpakaļ tas, ko no tās ņemam. Iestādot priedes, mēs darām pasauli zaļāku, veselīgāku – koki ražo dzīvībai nepieciešamo skābekli. Koki, uzsūcot kaitīgo oglekļa dioksīdu, samazina gaisa piesārņojumu. Koki ir dzīvesvieta, patvērums dzīvai radībai. Iestādot priedes, mēs darījām pasauli labāku. Koki vienkārši ir skaisti! Darot arī paši kļūstam zinošāki un labāki.

Izrādās, ka neviens no mums līdz šim mežu nav stādījis, un tā ir jauna pieredze. Darbos izmantojam palīgierīci – stobru, – kurš pēc pedāļa uzspiešanas atveras, un priedes stāds nokļūst zemē. Tad zemi ap priedīti piemīdām un katrai no tām novēlam labu mūžu. Pie viena salasām arī atkritumus. Nu priedītes dzīvo savu dzīvi un priecē valmieriešus.
Paldies par sadarbību latvijasvalstsmezi un valmierassvetasimanaevangeliskiluteraniskadraudze

13.maijs

 13. maijā Zaļās skolas 2. un 3. klases skolēnu komanda Veselīgie laksti kopā ar skolotāju L. Rudzīti devās uz Alojas Ausekļa vidusskolu, kur piedalījās konkursā „Kartupelis 2017”. Konkursa mērķis: Iepazīt kartupeļu audzēšanas procesu, attīstot pētnieciskās, sadarbības un analizēšanas prasmes. Konkurss noris Ekoprogrammas ietvaros.

Konkurss norit 4 posmos:

1.      posms – reklāmas vimpeļa izgatavošana.

2.      posms – spēles sākums „Kartupelis 2017”.

3.      posms – darbs vasarā.

4.      posms – konkursa noslēguma pasākums.

 Pirmajā posmā (mājasdarbs) katrai komandai bija jāizgatavo reklāmas vimpelis, kurā tika iekļauts komandas nosaukums, skolas nosaukums un devīze.

Otrais posms jau noritēja konkursa dienā, kurā notika dažādas izglītojošas, izzinošas, radošas un sportiskas aktivitātes.  Diena bija noorganizēta tā, ka garlaikoties nebija laika. Kopā piedalījās 37 komandas no 26 skolām. 

Mūsu komanda sāka ar sporta aktivitātēm. Katrā uzdevumā tika iesaistīts kartupelis – jāsalasa, jāiemet, jānogāž, jāripina. Turējāmies braši. Paši skolēni atzīst, ka nemaz nebija tik grūti. Protams, ka paši gribējuši nostartēt labāk, taču vienmēr tika atgādināts, ka galvenais ir labi pavadīts laiks. Skolēni noskrējušies un ar sarkaniem vaidziņiem gatavi doties uz pusdienām.

Pusdienas pagatavotas gardas. Esam labi iestiprinājušies, vienbalsīgi pasakām PALDIES  un gatavi doties uz nākamo aktivitāti.

Otrā aktivitāte ir mierīgāka, taču pietiekami interesanta un pat garda. Esam prezentācijā, kuru vada "ALOJA-STARKELSEN" valdes loceklis Jānis Garančs. Prezentācijā iegūstam informāciju par bioloģisko pārtiku un ražošanu. Uzzinām, kādus produktus ražo firma, kā arī to, ka"ALOJA-STARKELSEN"  šo gadu laikā ir kļuvis par lielāko kartupeļu cietes ražotāju Baltijas valstīs, kā arī par vienu no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē. Prezentācijas laikā bija ispēja tikt arī pie gardām balviņām. Neiztikām arī mēs – Normunds atbildēja uz jautājumu un ieguva sev paciņu ar želeju. Pēc prezentācijas tikām arī pie gardumiem. Bija iespēja pagaršot dažādās želejas.

Līdz kartupeļu stādīšanai bija jāgaida, tāpēc piedalījāmies individuālajās aktivitātēs. Izvēlējāmies nākamo aktivitāte, kura notika muzejā. Tika dots uzdevums – izveidot slavas dziesma kartupelim. Daži jau nopūtās, jo jāsāk radoši domāt. Bija iespēja rakstīt kā komandai, taču mēs izvēlējāmies rakstīt katrs atsevišķi. Kā mums gāja? Pasākuma noslēgumā tika apbalvoti arī mūsu dzejoļu rakstītāji. Skolotāja ieguva 3.vietu par savu dzejoli, taču 2.klases skolnieks NORMUNDS pārspēja visus konkursa dalībniekus un ieguva 1.vietu.

Dodoties uz nākamo aktivitāti, apskatām kartupeļu šķirņu izstādi. Kādi skaisti nosaukumi, LORENA, RED SONIA, ELFE, JELLY, MARABEL – izsklausās gardi. Nākamā aktivitāte – kartupeļu vešana. Katram dalībniekam tiek iedota mašīnīte, kura brauc trīs reizes lejā pa auto modelisma trasi un ved kartupeļus. Cik mašīnītes nonāk līdz galam neapgāžoties, tik punktus komanda iegūst. Katrs no komandas juta līdzi. Emocijas un pat neliela apvainošanās, ka mašīnīte apgāžas pusceļā. Taču, rezultāts nav peļams. No visām 37.komandām, iegūstam 2.vietu. Un atkal esam priecīgi.

Pēdējās individuālās aktivitātes ir piramīdas celšana un  mandalas krāsošana.. Labie rūķīši jau sagatavojuši kartupeļu zīmodziņus un krāsas. Mēs varam ķerties pie darba. Kopīgi tiek izveidots lielisks mākslas darbs.

Nu ir pienākusi kārta ilgi gaidītai aktivitātei – KARTUPEĻU STĀDĪŠANAI. Komandas noklausās instrukciju un var ķerties pie darba. Katrs saņem lielu, melnu podu, cimdus un maisiņu. Katram jāieliek podā zeme (ir sagatavotas 3 dažāda veida zemes), jādodas pie kartupeļu kaudzītes, jāizvēlas kartupelis, jāsaņem slieku veidotais mēslojums, jāiestāda kartupelis un jānoskaita buramvārdi, lai kartupeļi augtu lieli un ražīgi. Ielikam podu maisā un novietojam pie karoga.

Dodamies uz apbalvošanu. Šeit arī iegūstam vērtīgas balviņas. Uzzinām savas vietas, saņemam diplomus un esam gatavi doties mājās un rūpēties par saviem kartupeļiem.

Paldies par labi noorganizēto pasākumu! Tiekamies rudenī!

22.marts. Pasaules Ūdens diena

Mēs mēs domās un darbos esam par ūdens racionālu, videi draudzīgu izmantošanu. Lai mūsu darbi kļūtu apzinātāki, 22.martā, Pasaules ūdens dienā uzaicinām viesos SIA “Valmieras ūdens” sabiedrisko attiecību speciālisti Ingrīdu Kraukli. Viņa ar bērniem pārrunā, kā mājsaimniecībās nokļūst tīrs ūdens un kas ar to notiek pēc izmantošanas. Mūsuprāt, SIA “Valmieras ūdens” ir “labs atrasto mantu birojs” – ja mēdz mazgāties kopā ar Lego klucīšiem, ja gadās ūdens tilpnē aizskalot ķēdīti vai mobilo telefonu, tas noteikti nokļūs attīrīšanas iekārtās. Vēl SIA “Valmieras ūdens” ir labs draugs, kurš parūpējies, lai dzeramais ūdens ir tīrs un veselīgs.

Iegūtā informācija no I.Kraukles stāstījuma un brošūrām rosina skolēnus atsaukt atmiņā dzirdēto, redzēto un rakstīt par to. Savukārt, pirmsskolēni, spēlējot lomu spēles, prāto, pēta, kā piesārņojam ūdeni – “mazgājam” rokas, šķīvjus un veicam citus mājas darbus, tad “nopludinām” ūdeni no mūsu mājsaimniecības Gaujā. Mūsu darbošanās rezultātā dzīvā radība, piemēram, ūdensmērītāji nogrimst.

Marts

Esam “izstaigājuši” lielu daļu papīra ceļa – no tā rašanās brīža, līdz izmantošanai. Esam uz papīra rakstījuši, zīmējuši, esam locījuši kuģīšus un darījuši citus darbus. Tomēr vēl ir daudz nezināmā.

Viesojamies "Valmieras tipogrāfijā Lapa", SIA un uzzinām, kā no papīra top veidlapas, avīzes un grāmatas. Pietam, ne tikai latviešu valodā, bet arī igauņu un zviedru valodas pratējiem.

Pēc ekskursijas secinām, ka esam labi apdāvināti – ne tikai ar zināšanām, bet arī ar kartiņām un papīra atgriezumiem.

17. februāris-17.marts. Starptautiskā Silto džemperu diena

ZAĻĀ SKOLA no 17.februāra līdz 17.martam piedalās starptautiskajā Silto džemperu dienas akcijā, kura šogad vel

tīta klimata pārmaiņām un vērsta uz savstarpēju sadarbību ar citām organizācijām.

Mēs viesojamies Valmieras Kennelklubs un savācam suņu vilnu. To krāsojam ar dabīgām krāsvielām – sīpolu mizām, kurku

mu, bietēm. Nokrāsotu un izžuvušu vilnu filcējam un pagatavojam piespraudes. Nu mūsu vecie džemperi ir kā jauni.

Vēl mēs pētām dabīga un mākslīga auduma īpašības. Veicam arī eksperimentu – dabīgā un mākslīgā auduma gabaliņus ieliekam ūdenī, augsnē, saules apspīdētā vietā un vērojam, kurš no materiāliem ir izturīgāks un prātojam, kāpēc cilvēki izvēlas vienu vai otru materiālu.

24.februāris-26.februāris. Ekoskolu 15 gadu jubilejas Ziemas forums iedvesmo videi draudzīgam dzīvesveidam

No 24. līdz 26.febuārim Rīgas Rīnūžu vidusskolā aizvadīts Ekoskolu 15 gadu jubilejas Ziemas forums, kurā piedalījās 300 dalībnieku no 98 izglītības iestādēm. Trīs dienu garumā foruma dalībnieki apguva zināšanas un prasmes, kas ļaus arī turpmāk īstenot un popularizēt dabai draudzīgu dzīvesveidu.

Ekoskolu Ziemas forumā piedalījāmies arī mēs – Lazdiņas privātās pamatskolas “Punktiņš” struktūrvienības ZAĻĀ SKOLA skolēni Ieva, Renārs, Rūdolfs un skolotāja Līva. Tā mums bija Ziemas forumu pirmā pieredze un iespēja gūt jaunas zināšanas, labāk izprast Ekoskolu nozīmi Latvijā un pasaulē. Mēs ieguvām jaunus draugus un kopīgi piedzīvojām trīs labas, gudras un atraktīvas dienas. Visi skolēni vienisprātis atzīst, ka vislielāko iespaidu uz viņiem atstāja nodarbība par Grenlandes ledājiem: “Sapratām, ka ne katrs var doties ekspedīcijās. Bija interesanti klausīties Jānī Karušā, kurš pats plāno un dodas ekspedīcijās.” Pēc foruma skolēni nolēmuši vairāk piedomāt pie sava uztura un ēst veselīgāk. Viņi atzīst, ka darbojoties Ekoskolu programmā, ir iespēja uzzināt par videi draudzīgu dzīvesveidu un dzīvot tādu. Tā ir iespēja piedalīties daudzveidīgā informācijas apmaiņā un sadarboties ar citām Ekoskolām. Tas, ko gūstam piedaloties Ekoskolu programmā, mums noder ikdienā dzīvē.

Ekoskolu Ziemas forums tika rīkots jau ceturto gadu, un tā mērķis bija dot jauniešiem un pedagogiem iespēju savstarpēji iepazīties, kā arī iedziļināties programmas tēmās un videi draudzīga dzīvesveida labās prakses piemēros. To nodrošināja plaša izglītojošā programma, kurā foruma dalībnieki sabiedrībā atpazīstamu speciālistu vadībā piedalījās lekcijās un darbnīcās, kurās apguva zināšanas un iemaņas, kas vajadzīgas dabu saudzējoša dzīvesveida piekopšanai. Foruma pirmā diena tika veltīta iepazīšanās un saliedēšanās aktivitātēm, kā arī pieredzes apmaiņai pedagogu starpā un diskusijām par vides aktualitātēm. Otrajā dienā jaunieši un pedagogi piedalījās daudzveidīgās nodarbībās un prasmju darbnīcās, izzinot dabas aizsardzības un vides izglītības jaunumus un mācoties paši radīt videi draudzīgu pārtiku, apģērbu, aksesuārus, higiēnas preces un pat pasākumus. Savukārt trešajā foruma dienā daba lutināja ar izciliem laikapstākļiem, un dalībnieki varēja doties sniegotā pārgājienā.

Ekoskolu jubilejas Ziemas forumu ar savu dalību un uzrunu pagodināja valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzina, ka Ekoskolu programma ir pierādījusi savu ilgtspēju un nozīmīgo lomu vides izglītībā Latvijā, un veicina atbildīgas sabiedrības veidošanos. Foruma atklāšanā tā dalībniekus uzrunāja arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvis Ivars Balamovskis, kurš lepojās ar Ekoskolu skaita pieaugumu Rīgā. Dienas noslēgumā dalībniekiem koncertēja populārā jauniešu grupa “Carnival Youth”.

Ekoskolu Ziemas forums var lepoties, ka īsteno dabas aizsardzību ne tikai vārdos, bet arī darbos, jo ir līdz šim lielākais pasākums, kas dalībniekiem nodrošina iespēju saņemt pilnvērtīgu veģetāru un vegānisku ēdināšanu. Tāpat arī tika nodrošināti dabai draudzīgi higiēnas līdzekļi, un netika izmantoti vienreiz lietojamie trauki, tā vietā aicinot dalībniekus uz forumu ierasties, līdzi ņemot pašiem savas krūzītes un ūdens pudeles, turklāt jaunieši un pedagogi ne tikai šķiroja atkritumus, bet arī centās pēc iespējas samazināt to rašanos.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un efektīvākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas savas darbības Latvijā 15 gadu laikā ir ieguvis ievērojamu popularitāti – šobrīd tajā darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādes – ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas un augstskolas. Visā pasaulē Ekoskolu programmai ir vismaz 49 000 dalībskolu 64 valstīs, kuras visas tiecas īstenot ambiciozu mērķi – iesaistīt skolēnus aizraujošā, uz rīcību orientētā un sociāli atbildīgā vides izglītības procesā, lai nodrošinātu, ka jaunieši ir spējīgi radīt pasaulē pozitīvas pārmaiņas, kas veicina ilgtspējīgu attīstību.

Ekoskolu programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu. Vides izglītības fonda darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Ekoskolu Ziemas forums notika ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.

Februāris. Mežs uz mana galda

Papīru var iegūt nozāģējot kokus un pārveidojot makulatūru. Pirmsskolēniem šī tēma īpaši aktuāla, jo balta papīra sloksnes skolā pazūd neticamos ātrumos. Ko darīt, kā rīkoties, lai saglabātu mežu un līdz ar to mājas dzīvai radībai.

Skolēni zīmē komiksus. Autori - Grieta Upeniece un Normunds Tjuniņš .

Pirmsskolēni izvēlas  iestudēt leļļu teātri “Mežs uz mana galda”. 

Novembris.

Mūsu darbi Ekoskolu Starptautiskās Rīcības dienās ir novērtēti atzinīgi - no Ekodizaina kompetences centra saņemam balvu - uz grīdas klājamu spēli "Jogurta dzīves cikls. 

Novembris. Starptautiskās Rīcības dienas

Mūsu Rīcības dienas saistītas ar atbildīgu pārtikas patēriņu un šā gada tēmu “Atkritumi”. To moto bija „DARĪSIM PASAULI LABĀKU TRĪS REIZES DIENĀ!”

No dabas nācis dabā atgriežas. Pēc Rīcības dienām skolā ir „mājdzīvnieki” – sliekas. Mēs samazinām pārtikas atkritumu daudzumu un padarām tos par vērtību. Mikroorganismu klātbūtnē organiskie atkritumi sadalās, ar tiem mielojas sliekas, kas tos pārstrādā augstvērtīgā humusā. Tas noderēs mūsu dārzam.

Kā mans ēdiens saistīts ar klimata pārmaiņām un citiem cilvēkiem. Dodamies ceļojumā – kur acis rāda – pa pasauli. Kad nokļūstam Amazones lietusmežos, “redzam” brīnišķīgas dabas ainavas, iepazīstam augus, dzīvniekus un iedzīvotāju dzīvesveidu. Ceļojuma brīnišķīgo stāstu uzburam un veidojam no plastilīna, to papildinām ar rotaļlietām. Lai uzzinātu, kā izskatās kakao koks, eļļas palma, kafijas koks, tukāns un citi lietusmeža iemītnieki, mums noder internets.

Žēl, bet mūsu veidotajā stāstā rodas problēmas – nozāģēti koki, dzīvā radība paliek bez mājvietām, izžūst upes.... Kā viņi jūtas? Kā dzīvo cilvēki?

Palmu eļļas palmu audzēšana, eļļas ieguve rada milzum daudz vides un sociālo problēmu. Mēs varam samazināt vides un sociālās problēmas, izvēloties produktus ar fairtrade marķējumu, un neiegādāties produktus, kuros ir izmantota palmu eļļa – gatavot paši.

Zaļā karoga svētki. Rīcības dienu pēdējā diena – Zaļā karoga svētki – ir īpaši svinīga. Tai gatavojāmies gana nopietni – zīmējām afišu, gatavojām ielūgumus un uzaicinājām vecākus, ēdinātājus no firmas „Pauze”.

Pēc karoga pacelšanas, mielojamies ar skolēnu sagatavotiem veselīgiem našķiem: kalē kāpostu čipsiem, biskvīta kūku, grieķu jogurtu un dalījāmies ar receptēm.

Spēlējot vides izglītības spēli „Mīts vai patiesība”, ir grūti pieņemt, ka apgalvojums „Latvija ir zaļākā valsts pasaulē”, ir mīts. Neticami arī šķiet, ka viens liellopiņš rada tikpat lielu vides piesārņojumu, kā mana un tava automašīna.

„Dodamies iepirkties” uz lielveikalu un prātojam, no kurienes ir atceļojis pārtikas produkts. Jocīgi, ka mēs ēdam Ķīnā audzētus ķiplokus, bet „Nevainīgs” cepumiņš, kura gatavošanā izmantota palmu eļļa, rada milzīgas vides un sociālas problēmas pasaulē.

Tas ir rosinājums izvēlēties vietējos produktus un gatavot pašiem.

Neturam sveci zem pūra, bet dalāmies pieredzē, un spēles gaitā ar pārtikas produktu attēliem papildināto pasaules karti, ievietojam Valmieras uzņēmumos.

Oktobris

Šajā mācību gadā skolas ekopadome secina, ka radām daudz papīra atkritumu. Pat pārāk daudz. Lai samazinātu papīra patēriņu, esam nolēmuši to iepazīt. Dodamies uz Līgatnes papīrfabriku un darbojamies papīra liešanas darbnīcā. Tā mēs uzzinām par papīra ceļu līdz mums.

19. septembris. Ekoskolu apbalvošanas pasākums

19. septembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiek ikgadējais Ekoskolu apbalvošanas pasākums.  Pirmo reizi starptautisko Zaļo karogu piešķir arī mums. Apbalvošanas ceremonijā un kampaņas “Solis pasaulē” atklāšanā piedalās skolēni Normunds Tjuniņš, Luka Volkops, Renārs Orlovskis, Rūdolfs Kristofers Piziks un skolotāja Līva Hasani.

Septembris. “Lielās augu medības” iedvesmo rūpēties par bioloģisko daudzveidību

Jau otro gadu piedalāmies starptautiskā projektā “Lielās augu medības”.

Bioloģiskās daudzveidības projekts “Lielās augu medības”, kas norit ar Toyota kompānijas atbalstu, ir ilgtermiņa iniciatīva, kuras mērķis ir iesaistīt jauniešus skolas tuvīnās apkārtnes augu un kukaiņu sugu daudzveidības izpētē un veicināšanā. Tajā piedalās skolas no 10 dažādām Eiropas valstīm (Vācija, Īrija, Slovēnija, Turcija, Dānija, Spānija, Itālija, Polija un Latvija ), kuras iesaistījušās Ekoskolu programmā. Šī projekta ietvaros ne tikai tiek veicināta skolēnu izpratne par bioloģisko daudzveidību un prasme īstenot aktīvu rīcību tās saglabāšanā un veicināšanā, bet arī tiek sniegta iespēja bērniem gūt pieredzi nopietnā ilgtermiņa pētniecības procesā jau tik agrīnā vecumā, kas ļauj attīstīt kritiskās domāšanas un zinātniskās darbības prasmes. Projekta īstenotāji skolām nodrošina metodoloģiju, kura ir saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kā arī ir viegli īstenojama un palīdz attīstīt kritisko domāšanu, izmantojot pieredzē balstītu mācīšanos. Viens no plānotajiem projekta rezultātiem ir visas Eiropas skolu apkārtnes augu datubāze, ko ar skolotāju palīdzību veido paši skolēni un ko iespējams ērti izmantot mācību procesā.

Bioloģiskās daudzveidības projekts Ekoskolām sadarbībā ar Toyota ir vērsts uz bioloģisko daudzveidību, īpašu uzsvaru liekot uz augu pasauli un to sugām. Projektā ietverti izglītojoši aspekti, balstoties Vides izglītības fonda (FEE) izglītības principos, un praktiskas rīcības, kas balstās Kjū karaliskā botāniskā dārza (KEW) resursos, ar finansiālu atbalstu no Wellcome Trust fonda. Projekts ilgs piecus gadus.

Septembris. "Ēdam atbildīgi!"

Turpinām piedalīties starptautiskā projektā "Ēdam atbildīgi!" un izzināt pārtikas tēmu. Šajā mācību gadā mūsu mērķis -samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Katra mēneša pirmajā nedēļā sveram pārtikas atkritumus un iegūtos datus atzīmējam diagrammā. Spriežam, kāpēc rodas pārtikas atkritumi - nekvalitatīvs ēdiens, pagatavots par daudz, esam izvēlīgi utt. Izveidojusies pārtikas atkritumu diagramma lieliski noder matemātikas gudrību apguvei.