12.aprīlis

          Bioloģiskās daudzveidības projekts "Lielās augu medības"

12.aprīlī Eiropas Savienības mājā, Rīgā tikāmies ar citu Latvijas Ekoskolu, kurās īsteno bioloģiskās daudzveidības programmu "Lielās augu medības", skolotājiem.

Seminārā guvām zināšanas par bioloģiskās daudzveidības problēmām pasaulē, kā tās novērst, uzzinājām par programmas

 aktualitātēm, resursiem. Darbojāmies arī praktiski – kartējām dzīvotnes zaļajā zonā pie Latvijas Nacionālās operas.  

                                                                                                                       

                          

13.aprīlis

Piektdiena un 13.datums. Tā tomēr ir laba un veiksmīga diena - patīkamu pārsteigumu sagādāja SIA "Valmieras ūdens", pateicoties par dalību Pasaules ūdens dienā un dalot dāsnas dāvanas.

Nākamais 22.marts - Pasaules ūdens diena - nav aiz kalniem, un esam jau atlikuši sadarbības idejas ar SIA "Valmieras ūdens" un sabiedrisko attiecību speciālisti Ingrīdu Kraukli.

                                                                                                                                                                                                                                               

                                                                                                                22.marts

                                        Pasaules ūdens diena

http://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/zala_valmiera/18500_notikusas_vides_darbnicas_mes_un_pasaules_udens_diena

https://www.facebook.com/zalaskolavalmiera/?ref=bookmarks

22. martā, kopš 1993. gada, visā pasaulē pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena. Pasaules ūdens dienā aicina taupīt ūdeni un saudzēt resursus, un tā temata ietvaros notiek dažādas aktivitātes.

Zaļās skolas 5.-7. klases skolēni  šajā dienā piedalījās Valmieras 2. vidusskolas rīkotā nodarbībā “Mēs un pasaules ūdens diena.” Nodarbību vadīja Inta Soma. Bērniem bija jāveic dažāda veida uzdevumi par putniem un augiem aizpildot darba lapas. Lai veiktu uzdevumus, bija nepieciešams komandas darbs, kas Zaļās skolas bērniem ļoti labi izdevās. Bērni darbojās ar lielu interesi. Aktivitāšu beigās viņi apmeklēja skolas dabas stūrīti, kurā patvērumu atraduši daudzi dzīvās dabas pārstāvji.





                                                                                                                          

                                                                                                                               











Trešdiena, 2018.gada 28. marts. Laikrakstā Ziemeļvidzemē "Liesma" intervija ar 7.klases skolnieku Rūdolfu Kristoferu Piziku.

                                                                                                                     

                                                                                                                            16.februāris

                                      Silto džemperu diena

16.februārī piedalāmies “Silto džemperu dienas” akcijā. Pārrunājam, diskutējam par klimata pārmaiņām un skatāmies videofilmas. Prātojam, kas maina klimatu, kā rīkoties, lai samazinātu ietekmi uz vidi.

Šajā dienā mēs nedaudz samazinām temperatūru telpās, uzvelkam siltāku apģērbu.

Papildus tam, sadarbojoties ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Ekoskolām un Pārgaujas veterināro klīniku, nesam uz skolu ikdienā vairs nevajadzīgas, bet labā stāvoklī esošas sedziņas Valmieras dzīvnieku patversmē nokļuvušo dzīvnieku vajadzībām. Piešķirot lietām “otro dzīvi”, mēs ietaupām resursus jaunu lietu ražošanai, neradām atkritumus.

Taupot energoresursus un neradot atkritumus, mēs samazinām ietekmi uz klimatu.

“Silto džemperu dienas” akcijas mērķis ir izglītot sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicināt videi un klimatam draudzīgākus paradumus. Kampaņa aizsākās 2005.gadā, kad Flandrijas reģiona Ekoskolas, Kioto protokola iedvesmotas, rīkoja pirmo Silto džemperu dienu. Tās sākotnējā ideja bija atgādināt par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, aicinot veikt vienkāršas ikdienas darbības, piemēram, samazināt apkures jaudu un uzvilkt siltāku džemperi, biežāk braukt ar velosipēdu, ēst vietējo pārtiku, izslēgt elektroierīces, kad tās nelietojam, un citas līdzīgas iniciatīvas. 










18.-26.novembris

Eiropas atkritumu samazināšanas nedēļa

18.-26.novembris Eiropā tiek atzīmēts kā Atkritumu samazināšanas nedēļa. 

Bērni piešķīra "otro dzīvi" Skolas piena programmas "Rasēns" iepakojuma kastēm - radīja mājas un cēla pilsētas. http://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/zala_valmiera/17539_eiropas_atkritumu_samazinasanas_nedela_zaas_skolas_pirmsskolas_grupina/









7.novembris

Biedrības "homo ecos" projekts "Dalīsim brālīgi!"

7.novembrī piedalāmies biedrības "homo ecos", Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta "Dalīsim brālīgi?" ietvaros organizētā seminārā par atbildīgu pārtikas patēriņu un atkritumos nonākušās pārtikas daudzuma samazināšanu.

Ēšana ir nepieciešamība, arī bauda. Ēdot par ēšanas paradumu saikni ar globālām vides un sociālām problēmām nez vai domājam. Kur nu vēl – par cilvēces iespējamo bojā eju, kurai tuvina pats cilvēks ar ekonomisko attīstību, globalizāciju, saviem paradumiem un rīcību. Ar zinātniskiem pētījumiem un atziņām dalās biedrības "homo ecos" līdzdibinātājs un projekta "Dalīsim brālīgi?" vadītājs Artūrs Jansons.

Būt atbildīgam ēdējam, daloties ar veselīga un videi draudzīga uztura receptēm, palīdz kafejnīcas “Austra” saimniece, šefpavāre Rūta Rietuma.

Klātesošos izbrīna, ka pārtikas produkts, uz kura etiķetes ir bezgalīgi garš sastāvdaļu saraksts bez zemenēm, ir zemeņu saldējuma kokteilis. Bet, aprēķinot piesātināto taukskābju, cukura un sāls daudzumu pārtikas produktos, skaidrs, ka dienā pietiek ar vienu šķēlīti siera, vienu konfektīti, lai būtu sasniegta šo uzturvielu norma.

Secinājumi? Lai rūpētos par veselību un vidi, vajadzīga rūpīga plānošana, nepieciešams izvēlēties sezonālus, vietējus, bioloģiskus produktus, kā arī gatavot pašiem.



30. oktobris - 5.novembris

Ekoskolu Rīcības dienas

Vai tas, kā es rīkojos ietekmē citus? Vai tas, kā es rīkojos ietekmē dabu? Atbildes uz jautājumiem meklējām no 30.oktobra līdz 5.novembrim Ekoskolu Rīcības dienās.

30. oktobrī veselīga dzīvesveida pieredzē ar mums dalās vides žurnāliste, žurnāla Vides vēstis redaktore, Ekoskolu atbalstītāja Anitra Tooma. Viņa jau vairākus gadus aizrāvusies Zero Waste idejām – atkritumi ir izmantojami resursi. Dažas viņas atziņas: Vislabākais pirkums ir tas, kas nav nopirkts; Iepērkoties izmantot auduma maisiņus, kas neaizņem daudz vietas un ir videi draudzīgāki. Viņa stāsta: “Uztaisīju pāris maisiņus dažiem draugiem, lai arī viņiem “maisiņš nevaig”. Iesaku maisiņus sašūt no savu laiku nokalpojušiem aizkariem. Tas ir viegli, ātri. Liels pluss ir svars, jo tie ir ļoti viegli un somā aizņem maz vietas. Lai maisiņš nevaig!”

Anitrai ieteikumu daudz un ne visus tos pāris stundās izstāstīt, ne izrādīt: kā no veciem krekliem pašūt spilvendrānas, no nokalpojušiem aizkariem – maisiņus, no džinsa biksēm satapināt priekšautu.

Zero Waste filozofija aicina padomāt, pirms pērkam kārtējo preci. Būtiski izvēlēties lietas, kas ir pārstrādājamas, dabai draudzīgas, vēlams, lai tās būtu ražotas pēc iespējas tuvāk mūsu katra dzīvesvietai, nevis ceļojušas pāri pasaulei. Skaidrs viens, ja mēs visi rīkotos kā Anitra, ar laiku tik tiešām varētu teikt, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē.













Lai izprastu, kā mājsaimniecības piesārņo dabu, eksperimentējam, pētām un prātojam.

Pētām ūdens aprites ciklu. Uz aizvelkamiem maisiņiem uzzīmējam ainavu. Maisiņos ielejam ūdeni, aizvelkam un piestiprinām pie loga rūts. Vērojam ūdens aprites ciklu.

Kāds paliek ūdens, kad to esam izmantojuši mājsaimniecībā? Mazgājam zobus un rokas ar līdzekļiem, kuriem pievienotas abrazīvas mikroplastmasas bumbiņas un vielas, kas veicina putošanos. Mazgājam šķīvjus un visbeidzot krāsojam ar akvareļkrāsām. Šoreiz mēs ūdeni piesārņojām tīšām, lai paraudzītos, kas izplūst cauri mūsu pagatavotam filtram.

Šis krāsainais, putojošais un nelielām bumbiņām pilnais ūdens “nokļuvis” gruntsūdeņos un Gaujā – ielejam to aizvelkamajā maisiņā un arī piestiprinām pie loga rūts. Pēc laiciņa “līst” sarkans lietus.

Ir kukaiņi ūdensmērītāji, kuri pārvietojas pa ūdens virsmu. Kad ūdenstilpnē ieplūst ūdens no mūsu improvizētās mājsaimniecības, ūdensmērītāji noslīkst. Bet ūdenstilpnēs taču dzīvo arī daudz citu radību. Bērni saka: “Mēs noslepkavojām ūdensmērītāju”.














Dabā nav nekā lieka, visam ir sava loma atvēlēta. Arī nīstajam odam ir sava loma, arī ūdensmērītājam. Ikvienam. Prātojam, kas notiek, ja dzīvības ķēdē ir pārrāvums.



Bet mazgājot, tīrot, beržot logus, grīdas, apģērbus arī ķermeni mēs ietekmējam sevi un dabu. Kā? Te lieti noder Zaļā brīvība izdotais buklets “Zaļais ceļvedis”. Izrādās, ka saimniekojot izmantojam līdzekļus, kuros ir 10-30 dažādu ķīmisku vielu. Daļa šo vielu iegūtas no naftas bāzes produktiem. Bet pievienotās smaržvielas, kuras lēni sadalās un uzkrājas audos, var saturēt līdz pat 300 ķīmisku savienojumu. Zobu pastā, dušas želejā, skrubjos un citos skaistumkopšanas līdzekļos pievienotās plastmasas bumbiņas, nesadalās un līdz ar citiem notekūdeņiem ieplūst ūdenstilpnēs. Putojošās vielas izmazgā ne tikai veļu, bet arī Gauju. Pucējam savu ķermeni ar vielām, kuras ilgtermiņā nodara vairāk kaitējuma kā labumu mūsu veselībai un arī videi.

Bet palmu eļļa, kuras ieguves dēļ tiek iznīcināti lietusmeži, ir teju katrās ziepēs, ķermeņa krēmos. Skatāmies Greenpeace video filmu “Dove Onslaught(er)”. Ko darīt.

Gatavojam bukletu “Ekosertificēti produkti”. Apzinām biežāk izmantotos ekomarķējumus un informātikas stundā veidojam bukleta pamatu. Te čakli pētnieki, rakstnieki ir 6., 7.klases skolēni. Izdalām 1000 bukletu. Tie tiek katrai ģimenei, draugiem, radiem, kaimiņiem un ievietoti vecāku darba vietās.


Spēlējam vides izglītības spēles. 

Gatavojam paši savu spēli – liekam iepirkumu maisā, produktus, kuri saņēmuši ekosertfikātu. 







Brīvdienas – ģimeņu dienas. Dienas, kad ar skolā uzzināto varam dalīties ģimenē. Skaitām mājas tīrīšanas līdzekļus mājā un, cik no tiem ir ekosertificēti.

Katrs nedaudz, bet visi kopā mēs varam rīkoties dabai draudzīgi, samazināt klimata pārmaiņas, un neveicināt dabas daudzveidības samazināšanos. Mūsu pirkums ir mūsu izvēle – balsojums – par ražošanas veidu, ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

12. oktobris

Āra izglītības diena

12. oktobrī tūkstošiem skolu visā pasaulē piedalījās Āra izglītības dienā (Outdoor Classroom Day). Spītējot laikapstākļiem, arī ZAĻĀ SKOLA. Mēs pētījām, prātojām, darbojāmies, lai uzzinātu vairāk par kokiem.

1.-7.klases skolēni bilst, ka šajā dienā: “Mācījāmies sadarboties, novērtējām un sakopām vidi, novērtējām savu un citu veikumu, uzlabojām savu veselību un garastāvokli, piedaloties dažādās sporta aktivitātēs. “.

Pirmsskolēni spēlēja vides spēles. Bērni sadalījās pa pāriem. Viens no pāra izvēlējās koku un veda pie tā bērnu, kuram bija acu aizsējs un kurš uz brīdi bija kļuvis “neredzīgs”. „Neredzīgais” iepazina koku to aptaustot. Kad tas izdarīts, „redzīgais” veda savu partneri atpakaļ uz pastaigas sākuma vietu. „Neredzīgais” noņēma acu apsēju, un centās atpazīt savu koku. Kad koks bija atrasts, viņš: nosauca koka sugu, stāstīja par tā mizu (krāsa, faktūra), nosauca uz koka mizas un pie koka augošus augus (sūnas, ķērpji, piepes) un meklēja dzīvnieku pēdas kokā un pie koka.

Informācija par Āra izglītības dienu https://outdoorclassroomday.com/. #outdoorclassroomday.




















2017.2018.mācību gada darbi

Katru gadu Ekoskolas plāno veicamos darbus,  veic skolas vides ietekmju novērtējumu. Arī mēs.

Vides ietekmju novērtējums

Vides ietekmju novērtēšanā iesaistījās pirmsskolēni, skolēni, skolas darbinieki un ģimenes. Paldies visiem par līdzdarbošanos!

 vides_novertejums_2017_2018.doc. Secinām, ka mūsu darbi un domas šajā mācību gadā būs  par veselīgu dzīvesveidu un vidi.

Tad nu radās

 Vides kodekss,

 kuru papildina pirmsskolēnu, skolēnu apņemšanās.

Domās un darbos nenomaldīties palīdz

Darba plāns


 17.augusts un 18.augusts  

Brīvdabas pedagoģijas kursi

17. un 18. augustā ZAĻĀ SKOLA notiek Brīvdabas pedagoģijas kursi, kurus vada Anita Ieriķe – Zviedrijas Brīvdabas pedagoģijas ideju ieviesēja Latvijā. Divās dienās iespējam gūt Brīvdabas pedagoģijas teorētisko pamatojumu un praktisku darbošanos.

Brīvdabas pedagoģija rosina par dabu mācīties dabā. Un ne tikai. Esot dabā lieliski var apgūt matemātikas, valodas un citu mācību priekšmetu gudrības. Esot dabā var labāk iepazīt sevi, savas spējas. Tik labi, kā paša gatavots ēdiens, piekam, ārpus telpām, negaršo nekas. Būt dabā, tas ir atbilstoši bērna dabai. Tas ir veselīgi – izrādās, ka, esot telpās, mēs „barojam”savu alerģiju – katru dienu „noēdam vienu karotīti putekļu”.

Nu prātojam, kā redzēto, dzirdēto, izspēlēto ieviest savā darbā – savā mācību stundā, nodarbībā, kā pilnveidot skolas vidi mērķtiecīgu āra aktivitāšu īstenošanai.                                                

              




                                                                                      








                                                                                   



     8.augusts - 10.augusts

  Ekoskolu Vasaras forums

No 8.augusta līdz 10.augustam Kokneses internātpamatskolā notiek Vides izglītības fonda organizēts Ekoskolu Vasaras forums. Tajā piedalās ap 110 koordinatoru no Latvijas Ekskolām, lai dalītos pieredzē, uzzinātu aktualitātes vides izglītībā.

Forumā tiekamies ar pārstāvjiem no Dabas aizsardzības pārvaldes, SIA ZAAO. Lielu skolotāju atsaucību gūst A.Ieriķes vadītās darbnīcas par Brīvdabas pedagoģijas īstenošanu izglītības iestādēs. Kā vienmēr zinošs un precīzs ir darbnīcas „Atkritumu samazināšana skolas ikdienā” vadītājs A.Jansons no homo ecos. Lielu ieinteresētību gūst Lavijas Permakultūras biedrības vadītājs A.Polis stāstot, demonstrējot permakultūras principu ievērošanu pagalmu un gaiteņu atdzīvināšanā. L.Gātere no Sabiedrības par atklātību – Delna rosina domāt, kā veicināt jauniešu pilsonisko aktivitāti.

Vides aizsardzības principi tiek ievēroti arī praktiski. Forumā ierodamies draudzīgi – savos transporta līdzekļos vietu atvēlam līdzbraucējiem. Atsakāmies no vienreizlietojamiem traukiem, papīra dvieļiem. Apzinoties mūsdienu industriālās lauksaimniecības ietekmi uz vidi, skolas saimnieces gatavo veģetāru ēdienu. SIA „NMS RIGA” nodrošina „LUCART” higienas papīru, kas iegūts no pārstrādātām terapaku celulozes šķiedrām. SIA „Purenn” foruma vajadzībām nodrošina vides draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Forumā gūts daudz ideju, kuras nu liekamas lietā.










27.jūnijs - 29.jūnijs

Projekta „Ēdam atbildīgi! mācību gada noslēgums

No 27. līdz 29.jūnijam Jaunpiebalgas bioloģiskajā saimniecībā „Lielkrūzes”, Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Jaun-Ieviņas” un Cēsu kafejnīcā „Jāņoga” pārstāvji no projekta “Ēdam atbildīgi!” iesaistītajām Latvijas Ekoskolām atskatās uz aizvadītajā mācību gadā kopīgi gūtajiem panākumiem. Trīs dienu programmā ir iespēja iesaistīties dažādās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs. Piemēram, piedalīties kulinārijas darbnīcās augu valsts eksperta Edgara Sandera vadībā, Cēsu kafejnīcā „Jāņoga” kopā ar šefpavāriem gatavot vegānas pusdienas. Tā ir iespēja iepazīt bioloģisko saimniecību darbību un papildināt zināšanas par globālo izglītību. 

PIED ŠEIT http://www.vtv.lv/vidzemes-zinas-vides-entuziasti-attira-liedes-upi/


  


                                                                              







 .